2019. gada 3. martu ceļotāji, Santjago ceļa veicēji, svētceļnieki, taku un dabas mīlētāji savos kalendāros var atzīmēt, kā nozīmīgu dienu Latvijas vēsturē, jo šajā dienā oficiāli tika uzsākta Svētā Jēkaba ceļa (Camino de Santiago) izveide Latvijas teritorijā, kas būs daļa no Svētā Jēkaba ceļa līdz pat Santjago de Kompostelas (Santiago de Compostela) katedrālei Spānijā.
3. marta rītā cēlāmies agri un devāmies uz Lietuvas-Latvijas robežu, kur bija norunāta tikšanās ar citiem brīvprātīgajiem, kuri izteikuši vēlmi piedalīties Svētā Jēkaba ceļa Latvijā izveidē. Braucot domāju vai atradīsim norunāto vietu, vai būs jau kāds atbraucis un liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka Lietuvas pilsēta Žagare sapulcinājusi ap 30 svētceļnieku no Lietuvas, Latvijas un Polijas. Saviļņojums liels ieraugot dzelteno bultu uz mūra - to nebiju jau redzējusi pusotru gadu. Kad visi ieradušies vienojamies kopīgā aplī. Polijas Camino Polaco pārstāvis Bogdan Czarniawski, kurš viens pats brīvprātīgi izveidojis lielu daļu Svētā Jēkaba ceļa Polijā, Latvijas pārstāvjiem veltīja siltus un uzmundrinošus vārdus, kā arī pasniedza “sākuma komplektu” ceļa izveidei, kas sastāvēja no Svētā Jēkaba ceļa simbola – gliemežvāka - trafareta un baloniņu krāsas, līdzi dāvinot paša sarakstītu grāmatu.
Pie Žagares muižas svētceļnieki saņēma Žagares priestera Marius Dyglys svētību, un kopā šķērsojot robežu, ikviena svētceļnieka sirds dauzījās nedaudz straujāk kā parasti. Marius jautā vai zinām, kas ir geokečing, jo viņš ir kaislīgs slēpņošanas vietu meklētājs, kā arī pats nogājis Santjago ceļu no Lietuvas - vairāk kā 4000 kilometru. Satiekot šādus cilvēkus vienmēr uzsūcu iedvesmu.
Camino Lituanio pārstāvis Marius Minkevicius (kurš ir arī Camino Latvia krustēvs, jo bez viņa Camino Latvia vēljoprojām būtu tikai sapnis) ar lietuviešu grupu dāvāja Latvijai Svētā Jēkaba ceļa pirmo zīmi. Te nu tā ir! Satraukums. Prieks. Gaviles. Tas notiek pa īstam. Tas nekas, ka pirmais "ieraciens" īsti neizdevās, jo uzreiz atnāca zemes saimnieks. Laipns, bet paskaidroja, ka tur viņam aug dzīvžogs, kurš šogad gan izsalis, bet būšot jauns. Šīs būs tās lietas, kuras aizņems visvairāk laika - saskaņot zīmju vietas ar privāto zemju īpašniekiem, pašvaldībām u.c.
Arī Camino Latvia bija parūpējušies par savu pirmo zīmi un ar Latvijas Auces draudzes mācītāja Jāņa Gintera svētību un kopēju lūgšanu, apzināmies, ka šai zīmei sekos vēl daudzas citas.
Svētceļnieki bija pilnībā gatavi savam pirmajam kopīgajam gājienam, lai strādātu pie Svētā Jēkaba ceļa izveides Latvijā.
Kopā tika veikti ap 22 kilometri garš ceļš no Žagares līdz Tērvetei, ar atpūtas brīdi Augstkalnes baznīcā, kur draudzes priekšnieks Edvīns Beržinskis svētceļniekus laipni uzņēma ar siltu tēju. Šie čupošanās brīži ar silto tēju, pīrādziņiem, sarunām vieno. Paklausījušies baznīcas vēsturi, noskaitījuši lūgšanu, atvadījušies no mūsu svētceļnieku lietuviešu brāļiem un māsām, Latvijas komanda turpināja ceļu pa takām, reizēm dubļiem un peļķēm, bet ar smaidu sejā un atvērtām sirdīm.
Manā Santjago ceļā liela nozīme bija dzīvniekiem un arī šeit ceļa beigās satiekam vienu pūkaino. Padalos ar savu ābolu un kā pateicību saņemu nelielu spērienu no viņa puses. Labi, ka ne spēcīgu.
Pabeidzot dienas gājienu Tērvetē, kafejnīcā “Sprīdīši” tika baudītas garšīgākās zupiņas un siltākie dzērieni, jo veicot Svēto ceļu vienmēr viss garšo daudz labāk.
Camino Latvia komanda ir priecīgi un pateicīgi no visas sirds!
BUEN CAMINO!
