14. diena // Calzadilla de la Crueza – Bercianos del Real Camino // 33.5 km

Šorīt arī ceļamies agri un ap 5:30 pametam alberģi. Šīs dzeltenās strīpas katru rītu ir maģiskas.

Katru rītu cenšamies saskatīt ko jaunu, ko citādu, jo šo pēdējo dienu un nākošo ceļš un daba nav diez ko aizraujoša. Saulespuķes jau arī palikušas par ikdienu un vairs tik ļoti elpu neaizrauj. Taču saulespuķes un mākonis kopā ir kas jauns.

Ienākuši pilsētā, mācu saviem itāļiem impro repu, šoreiz jau angļu valodā.

I don’t want any new blister
I just wanna see my mister
I am going to drink a tee
Later I will need to pee. 

Soļojot tālāk, mūsu uzmanību piesaista zīme, taču mūsu mācība liecina – vienmēr izvēlēties pirmo bāru, jo pastāv iespēja, ka otrais būs ciet. Un iet atpakaļ, pat 10 metrus, neviens negrib.

Tālumā redzam jau lielo pilsētu Sahagun, taču svētceļnieku ceļš mūs izved ar milzīgu līkumu.

Tas tikai tādēļ, ka tur atrodas pavisam maza, skaista baznīca, kurā saņemam jauku zīmogu mūsu pasēs. Baznīcā tante uzskaita cilvēkus un to no kurām valstīm atbraukuši. “Latvia.” Que? – “Lettonia” Ā! Nu to visi saprot. 

Pie baznīcas ir jauka atpūtas vieta ar metāliskām (aukstām) konstrukcijām, kur arī atpūtinām kājas.

Blakus baznīcai ir vārti, kuri apzīmē pusceļu tiem, kuri sākuši no Roncesvalles – tur, kur mēs beidzām pirmo dienu un sākām otro. 

Tiem, kuri sāka no St. Jean pied de Port (tur pat, kur es) un iet līdz Santjago katedrālei pusceļš bija vakar pa dienu. Taču man, ja kājas atļaus, pusceļš būs rīt. Jo Santjago katedrāle nav mans galamērķis. Es došos līdz Finesterei – līdz okeānam. Agrākos laikos šī pussala tika uzskatīta par pasaules galu, no tā arī radies nosaukums. Taču ģeogrāfiski Portugāle par 16.5 km pārspēj šo pussalu. Lielākā daļa svētceļnieku izvēlas no Santjago uz turieni aizbraukt ar autobusu, taču daži iet. Un es būšu viena no tiem. Tā ir vieta, kura ir noteikti jāredz. Kā arī tur ir daudz tradīciju, piemēram, svētceļniekam jāatbrīvojas no savām drēbēm vai apaviem, ar kuriem veica visu garo ceļu.

Sahagun ieturam arī kārtīgas pusdienas no pilgrim menu, pēc kurām uznāk nenormāls miegs. Gandrīz turpat uz krēsla saulītē aizmiegu, bet ir jāiet tālāk un jānolauž vēl 10 km. Eju tā it kā staigātu miegā. Vai ejot var aizmigt? Man šķita, ka jā. 

Karstums pieņemas spēkā un pēc plkst. 15 sasniedzam alberģi. Šodien mazliet izlepušāk – divvietīga istaba un trīsvietīga – katra ar savu dušu. Prieks mums liels, kad uz gultām ieraugām arī dvieļus un mazgāšanās līdzekļus. Gandrīz kā viesnīca.

Apkopjamies un ejam uz veikalu. Beidzot gribu nopirkt arbūzu un noēsties. To arī daru.

Jauki ir redzēt, ka Santjago ceļvedī grāmatzīme jau pusē. Un rīt būs mans pusceļš. Un tad kilometri jau skaitīsies uz leju. Pēc grāmatā rakstītā palikuši 357 km līdz Santjago + 87 km līdz Finesterei. Un šodien ir tieši divas nedēļas, kopš esmu uz “ceļa”. Buen Camino! 

Lai skaisti,
Adžī
13.08.2017.