Vakar vakarā sapratu, ka saule bija mānīga. Bija diezgan spēcīgs vējš un nejutu, kā saule pierāva. Visvairāk apdega kreisā auss un kakls kreisajā pusē. Kreisā kāja un roka ar mazliet sarkana, bet tie jau apraduši ar sauli un ir brūnāki. Šorīt uztaisu bildi reality check.
Tādas ir arī rokas. Zebra.
Vakar arī sapratu, ka pagājusi jau nedēļa un aizritējuši jau 200 km…aizritējuši arī pāris kilogrami. Par tiem nav žēl!
Šorīt ceļamies ļoti agri un jau 5:30 pametam alberģi. Neēduši. Šorīt pamainu stratēģiju – kamēr pēdas nav uzpampušas uzvelku pārgājienu sandeles. Jūtos super. Manas mazās tulznas vispār just nevar. Salīdzinot ar citiem, man tulznu var teikt praktiski vispār nav. Jūtos lieliski. Pēc 5 km sasniedzam pirmo ciemu, tur, protams, tik agri viss vēl ciet. Dodamies uz nākamo – tur ar nekā nav. Izņemot aiz žoga melones vai arbūzus, nesapratu īsti.
Sasniedzot 13to kilometru un trešo ciemu, atrodam ļoti jauku vietu brokastīm. Te vismaz zina, ko nozīmē krūze tējas – beidzot tā ir atbilstoša izmēra un kruasāni ar sieru un šķiņķi maksā tikai 1 eur.
Nopērku pēc tam vēl vienu. Un pēc tam vēl divus līdzņemšanai. Paēdusi laimīga. Pēc brokastīm dodamies tālāk. Priekšā ieraugu pusi..nē, sākumā ieraugu viņa tetovējumus. Kikī, mīļā, šī bilde Tev. Pat paskrēju uz priekšu, lai viņu panāktu.
Ja jau sākuši runāt, turpinām ceļu kopā. Cameron ir no Skotijas un viņš priecājas, ka man ir izdevies jau satikt otro skotu (Stefa arī bija no Skotijas), jo viņam tas nav izdevies. Aizdomājos, ka es arī diez vai satikšu kādu latvieti, pat, ja tagad kāds šo ceļu iet. Uzkāpuši kalnā Camerons jautā vai var uztaisīt bildi, lai fonā pilsēta. Jā, es varu. Ā, mani? Un tad es redzu, ka viņš izvelkt to pusmetru lielo profesionālo fotoaparātu. Nobildē mani. Nopietni!? Tu to stiep līdzi? Es nesu kilogramu augļus vakar, bet vismaz es tos ar baudu varu pēc tam apēst. Bet to milzeni?! Tas taču ir tik neērti – ne tikai nest, bet visu laiku uzmanīt, pat tad, kad esi nonācis līdz alberģei. Viņš bauda ceļu un ne par ko nesatraucas.
Nākamajā ciemā atvadāmies, es sagaidu savu itāļu ģimeni un noskaņojamies lielajam gājienam. 12 km kalnā, bez ciematiem. Liels ir mans prieks, kad saprotu, ka ceļš ved caur mežu. Te viss tā smaržo un var kaut nedaudz paslēpties no saules…vismaz sākumā.
Kad vairs nav iespējams paslēpties no saules, uzlieku kakla lakatu un paslēpju arī ausi. Pārāk stipri vakar saule iekoda tomēr.
Pretī milzīgs kalns lejā un pēc tam augšā. Ejot lejā riteņbraucēji ātrā tempā apdzen. Ejot augšā es viņus. Ha! Grūti viņiem pret kalnu.
Sasniedzot 25 km, nolemju paņemt pauzi. Apēst mīkstos kruasānus un nomainīt zeķes. Apsēžos blakus kārtējam iedvesmas ziņojumam.
Buen Camino! Love
Dzirdu kādu nākam dziedot un spārdot akmeņus. Laimīgi. Apsēžas man blakus spāniete un traks vācietis. Traks, jo viņš tāds bija. Savā dzīvē jau veicis 21 000 km ar kājām. Un man šķiet, ka Santjago ceļš viņam tāda vakara pastaiga vien ir.
Soļojot tālāk pa mežu, dzirdu mūziku. Wow! Camino oāze.
Tik jauka vieta uztaisīta ar šūpuļtīkliem, krēsliem, fonā skan deju mūzika. Sajutos tā, it kā būtu kādā festivālā.
Ejot tālāk, saprotu, ka ļoti deg ikri. Stājos malā smērēties. 50nieka sauļošanās krēms netur šo sauli. Šovakar esmu vēl sarkani-brūnāka. Bija doma pat vilkt legingus. Un rokas šodien saulei nerādīju – krekls ar garajām piedurknēm.
Priekšā iet bariņš svētceļnieku un visi vienā balsī “cantare ooooo…”, dungoju pie sevis līdzi. Vārdus nezinu, bet kā māku tā mauju. Šodien visas dienas laikā ļoti daudz svētceļnieku. Nezinu, kur viņu tik daudz saradās. Zinu, ka daudzi sāk no Pamplonas. Mazliet bail par to, kas sekos tālāk, jo cik zinu daudzi savu ceļu sāk no Burgos vai Leonas, vai iet tikai pēdējos 100 km līdz Santjago katedrālei. Būs jāguļ uz ielas.
Sasniedzam nākošo ciemu. Dodamies pusdienās. Nekādas maizes – mix salāti ar tunci. Paēdusi priecīga.
Atlikusi tik vien maza astīte līdz alberģei – 3.6 km.
Sasniedzam arī to. Pieķēru sevi pie domas – kad ieraudzīju galamērķa ciemu, nodomāju, ka gribu jau rītdienas rītu, lai varētu atkal iet. Laikam iegaršojās ceļš.
Vakar uzraucos par šodienu, jo šķita, ka būs grūti. Ap 10 km jutu kājas un tādēļ brokastīs izdzēru Nimesil. Zinu, ka nav nekas labs, bet tā bija kā apmaiņa, pret lielisku dienu un praktiski nesāpošām kājām. Izcils darījums!
Rīt būs viegla diena. Dosimies tikai līdz Burgosai – 23 km – un tur mani gaida jau norezervēta viesnīca. Rīt pa lepno. Sapņojam arī par steiku rīt vakariņās.
Paldies, Santjago, šodien Tu biji saudzīgs! Un svētceļnieka pasē arī pirmais atvērums pilns.
Lai mierīgi,
Adžī
7.08.2017.
Piezīmes
- Brokastis + līdzņemšanas kruasāni 8 eur
- Pusdienas 7 eur
- Vakariņas 10 eur
- Alberģe 10 eur
- Pulksteņa mērījums 36.5 km