Turpinās mans piedzīvojums uz Camino Latvia ceļa. Šodien posms no Cēsīm uz Līgatni. 5.00 nozvana modinātājs un kaut piecelties ir grūti, saprotu, ka beidzot esmu nogulējusi visu nakti bez pamošanās. Šodien ceļamies super agri, jo dienas paliek ar vien karstākas un izturēt garas stundas ejot saulē, ir ļoti grūti. Šodien kopā ar mani ceļā dosies arī mana mamma, tāpat kā vakar. Pakoties tādā rīta agrumā vienmēr ir izaicinoši, jo rokas bieži vien nesadarbojas ar galvu. Es izlidinu misenē apartamentu dakšiņu, bet mamma ieliek somā krūzi, kurā ir ūdens. Labi, ka līdz brīdim, kad to aptvērta, soma nebija apgāzusies. Viss pa sauso. Salabojam visas kļūmes un dodamies ceļā. Izejam plkst. 6.15 un jūtam, ka ir patīkami dzestrs.
Atvadoties no Cēsu Sv. Jaņa baznīcas mēs pametam Cēsis. Pirmie kilometri rit dikti raiti un ceļš arī ļoti patīkams, mazliet pat slīpumā uz leju. Soļojam un baudām kluso rītu.
Pavisam raiti esam nonākušas līdz Cīrulīšu dabas takām. Es jau šo maršrutu eju kādu 4 reizi pēdējā gada laikā, taču mammai jauna pieredze. Skaista taka gar Spoguļklintīm, kur šoreiz gan ūdens nebija tik zilganzaļš, kā iepriekš ir pieredzēts. Tur arī atrodas Dzidravots - mums gan ūdens pietiekami, tādēļ tur neuzkavējamies.
Liels mans pārsteigums, ejot gan Žagarkalnu un Ozolkalnu, piektdienas dienā pilns ar teltīm un cilvēkiem. Visi gan vēl guļ un man, protams, prātā doma skaļi iebļauties: "Ceļās! Ceļās!"
Jau ap 8.00 sasniedzam Rakši Zoo un ēzelis pienāk mūs sveicināt. Protams, es nespēju doties tālāk to kārtīgi nenobužinot un viņš ļaujas. No saviem iepriekšējiem pārgājieniem zinu, ka pēc kāda puskilometra uz taisnā ceļa posma aiz Rakšiem ir novietoti atpūtas galdi un soli. Tie vienmēr ir skaisti izrotāti ar ziediem un turp mēs arī dodamies, jo 10 kilometri jau noieti un ir laiks otrajām brokastīm. Patiešām baudāma vieta brokastīm, salīdzinot ar dažādām pieredzēm, ēdot ceļa malā uz zemes vai mežā, sēžot uz kokiem.
Pēc pusdienām grants ceļš līdz pat Zvārtes iezim, bet tā kā vēl ir dienas pirmā puse, tad koki vēl met ēnu uz vienu ceļa malu un mums izdodas pārsvarā pārvietoties pa ēnu, un nav nemaz tik grūti šo izturēt.
Pie Zvārtes ieža ieturam mazu pauzīti, lai uzņemtu spēkus Amatas takai. Amatas taka ir viens no Camino Latvia ceļa skaistākajiem posmiem. 3 kilometru garumā ir skaists mežs, taka un upes šalkoņa fonā. Pēc Amatas takas ir pieejama atpūtas vieta ar galdiņiem, soliem un nojumi. Iekārtojamies nojumē, lai paēstu pudienas un atvilktu elpu pirms smagākā šīs dienas posma, jo kartums pieņemas spēkā, un šobrīd nav vēl saprotams, cik daudz būs iespēja izvairīties no saules.
Līdz Līgatnes rehabilitācijas centram arī izdodas vēl paslēpties koku ēnās, vienīgi puteklis, kad garām pabrauc auto, ir liels. Pie tā mēs dodamies iekšā mežā. Līgatnes meži ir mani mīļākie meži Latvijā. Tik zaļi un skaisti kā pasakā. Nelieli kāpumi, bet koku ēnas mums palīdz nepārkarst. Kad iznākam no meža mums palikuši vien divi kilometri līdz Līgatnes Tūrisma un informācijas centram. Tie gan dikti grūti, jo kājas jau sākt kaukt dažādās vietās un saule cepina iespaidīgi. Ēnas nav. Plkst. 14.00 laimīgas sasniedzam Līgatnes TIC, iespiežam pasē zīmogu un lecam turpat blakus uz veikalu. Šodien nav plāna ēst ārpus mājas, tapēc nopērkam pārtiku vakariņām, katra pa diviem saldējumiem un ūdeni rītdienai.
Līdz apartamentiem vēl ejams 1 kilometrs. Skaitām ik pa 100 metriem, jo papildu nastas nest viegli nav un karstums jau paliek nepanesams. Uz pēdām šķiet, ka var uzcept friškas, kas no vakardienas vēl tiek nestas somā. Esam klāt un sestā diena ir noslēgusies ar 29 kilometriem. Latvijā karstums pieņemas spēkā un, iespējams, rīt tiks izsludināts sarkanais brīdinājums. Sūtiet man lūdzu vēju, lai ir iespēja izturēt.
Šonakt nakšņojam lieliskā Camino Latvia piedāvātā naktsmītnē - Līgas Gaujas ielas apartamenti. Camino ceļa veicējiem cena 15 eur/pers.
