Lecam iekšā 13. dienā. Ja vakarā pēc desmitiem vēl aiziet peldēties, tad miega ir par maz un ir ļoti grūti piecelties. Tāpēc šodien arī sanāk vēlāk uzsākt savu dienu un tikai plkst. 8.00 pametu naktsmājas. Spānijā jau šajā laikā visus ar "slotu" dzen ārā.
Pirmie kilometri rit raiti un saprotu, ka ķermenis ir apradis ar režīmu. Šodien aprit divas nedēļas, kopš esmu uz ceļa un atceroties savu Spānijas pieredzi - arī toreiz pagāja 2 nedēļas līdz ķermenis vairs nesāpēja.
Šodien ceļš skaists pa mežu, bet pa lielu zemes ceļu, kur redzamas simtiem dažādu dzīvnieku pēdas. Smiltīs tās viegli saskatīt. Šodien ceļš bez pārsteigumiem. Priecājos, ka koki dod man ēnu un beidzot patiešām laikapstākļi rīta pusē ir ļoti patīkami iešanai.
Raiti noeju pirmos 10 kilometrus un sasniegusi Cielavas ieturu pirmo atpūtas pauzi. Ejot pa mežu, vēroju vietas, kur būs pilns ar mellenēm un te pēkšņi vējš man iesit degunā meža zemeņu smaržu. Meža zemeņu daudz, bet nenoceļot somu, nav tik viegli tās salasīt un negribu arī dikti kavēties, jo diena pagara. Apmierinos ar vienu sauju ogām.
Tālāk ceļš ved gar Ziemassvētku kauju piemiņas vietu un aizved līdz pat Ložmetējkalnam. Tur ieturu pusdienas un gandrīz aizmiegu uz soliņa. Baigi nāk miegs. Spēki jau arī pamazām izsīkst un izlemju, ka skatu tornī tomēr šoreiz nekāpšu. Iepriekš esmu bijusi.
Vēl jāpieveic pēdējie šīs dienas 5 kilometri. Uzsākot iet, velkos kā gliemezis. Arī karstums pieņemas spēkā. Šodien nakšņoju Aitiņlauvās - tur ir gan naktsmītnes, gan lejā restorāns. Kamēr eju domāju par to, ko varētu šodien tādu garšīgu apēst, jo savas nūdeles un makaroni jau mazliet sāk apnikt.
Mazliet pēc 15.00 sasniedzu naktsmājas. Samaksāju naktsmāju maksu - 10 eur, saņemu zīmodziņu un dodos mazliet atpūsties. Kad esmu pagulējusi mazo diendusu, sagribas arī ēst. Laiks vakariņām restorānā. Atverot ēdienkarti, man bija jāizpilda atjautības uzdevums - man bija jāmēģina atrast ēdienkartē kaut kas veģetārs, jo viss, ko tur redzēju bija "brieža gaļa, medījumu gaļa, cepetis, utt." Es saprotu, ka šis ir tāds specifisks restorāns, bet pamatēdienā nebija neviena veģetārā opcija. Varēju izvēlēties vienus salātus un desertu. No bērnu ēdienkartes palūdzu frī kartupeļus. Gribējās labāk, bet paēdusi biju un tas jau ir pats galvenais.
Šodien jūtos kā mājās, jo istabā ir daudz koka sijas, tas ir mansards un arī matracis ir uz grīdas. Gluži kā mājās. Un tagad laiks atjaunoties.
