Vakar jums nepastāstīju, ka palikām Vangažos pie ceļotājas un mugursoma.lv blogeres Zanes. Zane savās mājās uzņem gan tūristus, gan svēceļniekus. Mēs tikām sagaidīti ar aukstu ūdeni un arbūzu. Un pēc atkopšanās tikām arī pie siltām kartupeļu pankūkām. Izcils serviss un naktsmāju cena ir ziedojums.
Ir klāt 9. diena uz Camino Latvia ceļa un karstums Latvijā pieņemas spēkā. Šodien sola 32 grādus un pēc kartes skatamies, ka daudz jāiet pa sauli. Arī vēl šodien manam ceļam pievienojas Matīss. Izejot ārā pēc plkst. 7.00 rīts jau pamatīgi iesilis. Sākam iet un saprotam, ka vairs nevar pirmajā piegājienā noiet 10 kilometrus. Pirmo pauzi jau taisam pēc 5 kilometriem. Kājas svilst.
Ja vēl posma pirmajā pusē ik pa laikam ceļu pārklāja šķidras koku ēnas, tad sākot no Garkalnes praktiski visu laiku bija jāiet pa sauli. Tik karsts, ka asfalts sakusis un kājas līp pie zemes. Taisam pauzes ik pa nepilniem 3 kilometriem. Ātrāk uz priekšu iet motivē tikai tas, ka Ādažos būs veikals un mēs tiksim pie vēsāka ūdens un saldējuma. Nopērkam saldējuma "desu" un notiesājam vienā acu mirklī.
Tā kā šo posmu esmu jau gājusi iepriekš, zinu, ka Ādažos varēsim nopeldēties. Ir tik karsts, ka apiet apkārt ūdenim līdz peldvietai, ir ļoti mokoši. Apmetamies zem koku ēnām un fiksi ūdenī. Ūdens silts. Ir labāk, bet nosalt neizdodas. Turpat atpūšoties pasūtam picu un arī to notiesājam dikti ātri. Vēl viena pelde un laiks doties tālāk. Līdz Carnikavai aptuveni 10 kilometri, bet šonakt esmu pieņēmusi savas paziņas Elīnas uzaicinājumu palikt pa nakti pie viņas ģimenes, un viņu māja atrodas pāris kilometrus nesasniedzot posma finišu.
Pēc Ādažiem ceļš uz Carnikavu tikai pa dambi. Ak, šausmas! Ceļš pa tīru sauli. Prakstiski ne vienas vietiņas, kur piemesties ēnā, lai atvilktu elpu. Cīnamies. Ar sevi, sauli, karstumu. Pie sevis iedomājos, labi, ka ejam divatā, jo ir neprātīgi karsts un kilometru pirms dambja beigām sajūta, ka varētu izslēgties. Matīss ik pa laikam visa dambja garumā tur dvieli kā tādu jumtiņu mums abiem virs galvām, lai mazliet apturētu saules spēku.
Dambja galā mūs sagaida Elīna ar diviem litriem auksta ūdens un saulessargu (lietussargu). Kas par sagaidīšanu. Kas par rūpēm. Paiet laiciņš kamēr atdzeramies un aplejamies ar ūdeni, jo nu jau kūp arī galva.
Atlicis vien kilometrs līdz Elīnas mājām. Sakožam zobus un ejam. Kopā šodien noieti 30 kilometri 32 grādos. Nedaudz pēc plkst. 18.00 sasniedzam mājas un varam beidzot novilkt botas, kurās škiet, ka visu dienu kurinās ugunskurs. Mūs sagaida ar aukstu dzērienu un pats superīgākais - ar aukstu baļļu. Iemetamies ar plunkšķi un sēžam līdz uzmetas zosāda. Mēs esam ļoti pateicīgi par cilvēku labvēlību un viesmīlību. Vēlāk mūs cienā ar auksto zupu un arbūzu. Sēžam pagalmā un nu jau baudām vēsāku vakaru, līdz attopamies, ka Matīsam laiks uz vilcienu. Vienīgais Bolta taksometrs arī aizņemts. Matīss paķers somu un skrien. Jūtu viņam līdzi, ka pēc šādas dienas vēl tempā jānesas uz vilcienu. Paspēja.
Abi vēl sazinamies no vilciena un abi nosakam: "Kas par viesmīlību šajās mājās!" Laimīgi un pateicīgi!