Modinātājs nozvana plkst 5.00 un ir jāceļas. Gulēts ir ļoti maz, kādas 3 stundas, bet es nekavējos, es gribu no šejienes prom, ātri noiet šis dienas aptuveni 20 kilometrus un atpūsties šīs dienas galamērķī.
Sapakojos, uzvāru tēju un izeju laukā uz terases. Kas par skaistu rītu. Saule ceļas un visapkārt migla. Apēdu brokastu maizīti, uzņemu ikrīta "dokumenta foto" un esmu gatava doties. Tajā brīdī no mājas stūra iznirst viens svinētajs ar cigareti zobos un negulējušu seju, un sāk ar mani runāt lietuviešu valodā. Es viņam paskaidroju, ka es nerunāju lietuviski un vispār dodos prom, uz ko viņš man pajautā: "Tik agri? Neguļas?" Nopietni? Negulējās man naktī, kad jūs dauzījāt mājas sienas! Bet es noturu šo dusmu sevī un vienkārši dodos savās dienas gaitās.
Eju ar tējas krūzi rokās un baudu dabas skaistumu. Vienmēr pēc pelēkā, nāk skaistums. Šķiet esmu atalgotu ar šo skaisto rītu. Paldies.
Pec 40 minūšu gājiena es ieraugu fantastisku ezeru un skaistu peldvietu. Ir tikai 6.30, bet es nolemju nopeldēties. Atdodu visu savu dusmiņu ezeram. Ūdens ir kā spogulis un arī kā piens. Maģisks rīts.
Plkst. 8.00 jau esmu nogājusi 10 kilometrus, gandrīz pusi no sava šīs dienas maršruta.
Saprotu, ka esmu pazaudējusi powerbank telefona lādēšanas vadu vakardienas haosā, un pēc tam sapratu, ka arī tējas sietiņu. Telefons lādējās ārā un cenšos izdzīvot ar pēdējiem 10%.
Pa ceļam uzēdu ielas malā esošos apputējušos ķiršus, dikti skābi un rūgti, bet "dāvinātam" zirgam zobos neskatās. Soļoju tālāk un vasarnīcu rajonā mani uzrunā kāds vecāks kungs. Kungs jautā vai man ir ūdens un pastāsta, ka ceļa galā būs pumpis, kur var paņemt ūdeni. Kad kungam pasaku, ka esmu no Latvijas, šis ar milzīgu smaidu saka: "Aaaa, braļukas!" Un tā jau ir - mēs jau esam viena liela ģimene uz šīs pasaules, tāpēc rūpēsimies viens par otru.
Plkst. 11.00 jau sasniedzu naktsmājas. Tik agri un tik vajadzīgi. Sazvanu saimnieci un viņa pastāsta, kur var atrast atlēgu un kā tikt līdz istabiņai. Ak, man ir pašai sava istaba - kāda laime. Man saskrien acīs asaras, jo esmu tik ļoti nogurusi un arī izskalkusi. Pajautāju saimniecei, vai ir iespēja dabūt pusdienas un viņa atbild apstiprinoši, ka būs atpakaļ pēc pāris stundām un uztaisīs man kaut ko. Noskaidroju, ka arī jaunieši būs šeit.
Kamēr esmu pilnīgi viena, es izbaudu mieru. Ieeju dušā ar skaistu skatu pa logu, paguļu nelielu diendusu. Daudz nevar pagulēt, jo pa dienu ir ļoti karsti un saule sāk spīdēt uz gultas. Atnākusi ir arī saimniece un saka, ka drīz būs manas pusdienas. Kad es ieraugu to saklāto galdu, es atkal apraudos. Ēdiens, īsts un silts ēdiens. Plānās pankūkas ar augļiem un svaigie salāti, klāt arī tēja ar cepumiņiem, un siers. Es izbaudu katru kumos un beigās vēl tēju ar cepumiem paņemu uz istabu. Es apēdu visu līdz pēdējai drupačai. Par naktsmājām un ēdienu kopā samaksāju vien 15 eur.
Vakarā man atraksta arī mana lietuviešu draudzenīte Edvile, kura ir atradusi gan manu lādēšanas vadu, gan tējas sietiņu. Sarunājam, ka Kauņā es viņu sagaidīšu, lai viņa var man šīs lietiņas atnest.
Pulkstenis jau rāda pāri 16.00, bet jauniešu vēl nav. Es iedomājos pa kādu kastumu viņi atkal iet. Īsi pirms 17.00 viņi ierodas, bet mēs ar saimnieci jau visu izrunājām un viņa izstāsta jauniešiem, ja viņi grib tusēt, lai to dara ārā terasē. Tur ir arī vēsāks un tā arī viņi dara. Visu vakarpusi es nogulšņāju pa gultu, cenšoties atpūsties un atjaunoties. Diemžēl vakarā jātaisa logs ciet, jo atkal salido odi. Laukos tas ir kaut kāds trakums ar tiem odiem. Nositu tos pāris un vairs mani neviens netraucē. Varu ieslīgt dziļā miegā līdz rītam.