Šodien aizraujoša diena - es sasniegšu Kauņu. Tas nav piedzīvojuma galamērķis, bet tāpat - paliela pilsēta, kurā atkal varēšu atskatīties uz to, cik kilometri noieti. Varēšu uzēst siltu restorāna ēdienu, pabaudīt arhitektūru, un vēl, un vēl.
Piecoļos uzreiz, kā nozvana modinātājs, lai laicīgi varētu sasniegt Kauņu. Šodien jānoiet nedaudz virs 20 kilometriem.
Šodien ceļš ved sākumā gar šoseju, bet ir ļoti baudāmi un vēlāk gar pilsētas mežiem ar skaistām takām. Un arī Lietuvā nākas uzkāpt kādā stāvākā kalniņā. Odu gan daudz un tie dikti dzelīgi.
Sasniedzu Raudonovaris pili un tās dārzu. Kas par skaistumu! Eju izlūkot. Vēl ir agrs un ļoti kluss, taču uz soliņa sēž jauns puisis, kurš mani uzrunā un jautā vai nevēlos apmeklēt pils muzeju. Bezmaksas. Labi, vēlos! Un mēs ejam uz muzeju, viņš atslēdz pils durvis un vada man ekskursiju pa muzeju. Man vienai. Privātu ekskursiju. Camino ceļā var baudīt arī mākslu. Noklausījusies stāstus par Benedikta Tuskeviča (Benedykt Tyszkieviccz) dzīvi un ģimeni, uzkāpju arī tornī. Somu gan atstāju lejā. Ejot prom, aptveru, ka nekad iepriekš neesmu bijusi privātā ekskursijā. Kas tik Camino ceļā nav iespējams? Apstaigāju vēl pils dārzu un dodos tālāk.
Kartē redzu, ka netālu aiz pils vārtiem ir veikals, kurā varētu nopirkt kādu augli, taču līdz veikalam netiku, jo pretī tam bija tantiņa, kura tirgoja sezonas ogas. Ko lai izvēlas, ja gribas visu? Labi, man lūdzu lielāko kastīti ar zemenēm. Ziniet, vēl tomēr mazo ar ķiršiem arī. Soļoju ar savu ogu maisiņu uz priekšu un skatos vai nav kāds soliņš. Ir! Otrpus baznīcai, ēnā ir. Cik sulīgas! Bet cik daudz. Es pat pusi nevaru noēst. Jāliek somā vien būs. Sasienu kārtīgi un ielieku somas virspusē. Turpināšu ēst nākamajā pauzē un varbūt līdz Kauņai izdosies apēst.
Saēdos zemenes un pazaudēju ceļu. Nesaprotu pa kuru mazo ieliņu ir jātiek ārā uz šoseju. Pienāk kāds kungs un jautā, kur man jātiek. Parādu viņam karti un viņš saka, lai eju caur kapiem, jo taka caur kapiem izved uz šosejas. Paklausu viņu un dodos. TIešam ļoti skaistas kāpnes, kas ved lejā pa nogāzi. Mazliet dīvaina tā sajūta ir, ka es te slāju cauri, bet es ļoti izbaudu to skaistumu.
Blakus šosejai ierīkots ļoti plats ceļš gājējiem un riteņbraucējiem, un pa to ir bauda iet. Jaiet gabaliņš līdz sasniedzu zīmi Kauņa. Manā ceļa pusē gan tikai pārsvītrota Kauņa, bet iztieku ar to pašu.
Tālākais ceļš ved pa skaistu taciņu starp priedēm. Parādās jau vairāk pilsētas iezīmes - ātri auto, degvielas uzpildes stacijas, daudzdzīvokļu mājas.
Šķiet nekad iepriekš neesmu bijusi Kauņā, bet noteikti atbraukšu vēl, jo te patiesi ir ārzemju sajūta. Es eju gar Lampedis karjerām un te pilnīga kūrorta sajūta. Tik daudz cilvēku pludmalē. Ak, pareizi - ir taču sestdiena un vasara. Ļoti gribētos nopeldēties, taču nav laika. Daudz darīšanu Kauņā, tapēc jāuzspēj tur laicīg būt.
Tālumā jau redzu Kauņas jumtus un torņus, taču vēl tāls ceļš veicams un karstums arī pieņemas spēkā. Ik pa brīdim uztaisu pauzi, pamasēju pēdas, lai varētu sasniegt galamērķi.
Nopriecajos, ka tilts uz vecpilsētu, kuru remontē, ir pieejams gājējiem, jo ja vajadzētu iet apkārt pa citu tiltu, tad tas ievērojami palielinātu kilometru skaitu. Pārejot tiltu vecpilsēta jau pie kājām. Pēc īsa brīža arī sasniedzu Kauņas vecpilsētas laukumu. Noieti 24 kilometri. Ieeju informācijas centrā, kas atrodas baznīcā, pēc zīmoga un pa taisno dodos uz kafejnīcu turpat pilsētas laukumā. Nevar saprast zem kura lietussarga sēdēt. Izvēlos "bara likumu" - ja daudz cilvēku, tad noteikti ir garšīgi. Kad man atnes ēdienkarti, tad saprotu, ka veģetārās opcijas praktiski nav. Ir vieni salāti un tos pašus izvelos, klāt vēl paņemot batātes frī. Paēdusi esmu un varu doties uz tikšanos.
Pirms kādas nedēļas man Instagramā uzrakstīja no tetovēšanas salona Kauņā un uzaicināja atnāk ciemos. Abi īpašnieki, vīrs un sieva, ir kaislīgi ceļotāji. Sieva lietuviete un vīrs amerikānis. Agrak abi ceļojuši ar treileri. Viena no darbiniecēm ir no Krievijas un viņa ļoti vēlas noiet Camino ceļu. Tāpat arī kāds cits darbinieks no Anglijas. Viņi gan savā darba vietā, gan sev apkārt ikdienā sapulcējuši cilvēkus, kuriem ceļošana tuva. Pavadīju tur divas stundas klausoties ceļojumu stāstos, dzīvesstāstos, piedzīvojumos un atpūšoties ar glāzi auksta ūdens. Tik maģiski, ka sveši cilvēki var satiksties un justies kā savējie.
Pēc ciemošanās man laiks doties uz apartamentiem. Šoreiz caur booking.com pasūtīts. Jāiet nedaudz vairāk kā 2 kilometri un izrādās pa skaistu gājēju ielu, kas mudž no cilvēkiem. Gājēju ielas galā milzīga pērle - katedrāle.
Sasniedzu savas naktsmājas un priecājos par skaistu un tīru istabiņu. Cena 37 eur divām personām + 3 eur./persona tūrisma nodoklis. Bet šodien ir kāds pārsteigums - uz Kauņu atbrauc mana mamma. Viņa ierodas 18.15 ar autobusu. Eju viņu sagaidīt. Mamma man pievienosies uz piecām dienām un tad ar nez cik autobusiem brauks mājās. Mamma arī atvedusi kādas jaunas ekipējuma lietas man, lai varu uzlabot savu komfortu šeit. Par tām pastāstīšu rīt.
Vakarā vēl aizvedu mammu randiņā uz restorānu un izstaigājam pilsētu. Ieraugu bronzas (gan jau, ka kāda cita materiāla) gliemežvākus, kas iestrādāti zemē, tādā veidā norādot ceļu pilsētā. Kad gāju uz apartamentiem, tos nebiju pamanījusi.
Patēlojam tūristes un atgriežamies naktsmājās. Ir laiks doties pie miera.