29. diena uz Camino ceļa ir klāt. Rīts kā jau ierasts sākas plkst. 5.00. Brokastis, mantu pakošana un pirms iziešanas es vēl notupjos pretī ventilatoram, lai tas nopūš manu seju, jo ir tik karsts, ka jau pirms iziešanas sviedri spiežas uz āru.
Vēl es šorīt pilnība pārorganizēju somu. Es beidzot aizvilku ar rāvējslēdzēju apakšējo daļu, apakšā saliku drēbes, bet pa vidu smagāko, kas ir. Tāpat arī no somas pašas augšas smagākās lietas pārliku uz sāniem. Un ziniet ko - ir daudz labāk. Sajūta it kā būtu tikusi pie jaunas somas. Protams, vecā jau ir lietota četrus gadus un redzējusi pasauli, bet tomēr tā pareiza somas kārtošana ir ļoti svarīga.
Tā kā vakar neizdevās aiziet uz pilsētu un pludmali, tad saprotu, ka būs kādreiz šeit jāatgriežas, jo ļoti gribas iepazīt šo Lietuvas nostūri.
No rīta soļojas ļoti labi un arī koki mums sniedz ēnu. Diezgan āri nonākam līdz degvielas uzpildes stacijai un iegādājamies kaut ko brokastiņām. Sēžam uz akas vāka un ēdam.
Ar karstumu nekas nav mainījies. Vēl joprojām esam siltajās zemēs, haha, tāpēc pauzes jātaisa biežāk. Nākošo jau pie 10 kilometriem. Nometamies foršā mauriņā zem kokiem.
Soļojot tālāk ēnas gandrīz nav vispār, dažas 20 centimetrīgas koku ēnas. Paldies par to pašu. Pilsētā ieraugām baznīcu ar vēl vienu ēku-torni tai blakus. Atveram sētas vārtiņus pašas un ielaižam sevi teritorijā. Nometamies ēnā pie torņa. Izpakojam savus ēdienus no somas un sākam mieloties, kad garām brauc auto un apstājas. No auto izkāpj kungs un jautā vai nepiemēslosim. Nu, bet, protams, ka nē. Uzēdam un es apguļos. Mazliet iemiegu. Te pavadam veselu stundu un vajag saņemties, lai atkal izietu tajā dedzinošajā saulē.
Saliekam dvieļus uz galvām un ejam. Paveicas, ka pēc brīža vienā ceļa pusē ir ēna no kokiem. Ejam pa pretējo pusi. Sasniedzam Pakuonis pilsētu un zinām, ka tur ir veikals. Mums vajag ūdeni, jo ūdens ir ļoti maz un tas, kas ir - ir silts kā tēja. Pilsētā ir divi veikali - viens otram pretī. Ieejam pirmajā un nopērkam ūdeni un šo to ātrai enerģijai, bet nekādu augļu vai dārzeņu tur nav. Apsēžamies pieturā, kurā mazliet atvelkam elpu un baudām aukstos dzērienus un saldējumu. Pirms došanās tālāk es ieskrienu otrā veikalā. Tas izskatās vēl mazāks, atkal redzu tikai bundžas, maizi, saldumus un alkoholu, bet tomēr uzjautāju pārdevējai vai nav augļu. Un ir, aiz kases viss plaukts ar augļiem un dārzeņiem, un viss svaigs. Es gribu paņemt visu, bet apzinos, ka atkal mocīšos ar smago somu. Bet tik un tā paņemu - avokado, tomātu, gurķus, banānus un pirmajā veikalā vēl dabūjām vīnogas. Ak, vai! Atkal kādi 3 kilogrami klāt.
Labi, ka līdz naktsmājām palikuši vien divi kilometri. Tos arī viegli nosoļojam un ar rezultātu 29 kilometri nobeidzam šīs dienas gājienu. Šonakt nakšņojam kādā muižas mājā, kur ar saimnieci esam sarunājušas, ka uztaisīs mums arī vakariņas. Naktsmāju un vakariņu cena ir 16 eur. Saimniece pacentusies ar veģetārajām vakariņām, jo arī mana lietuviešu draudzene Edvile šeit nakšņo un viņa arī ir veģētāriete, savukārt, mamma pielāgojas. Ir garšīgi un izēdam tukšus šķīvjus.
Šodien nenormāli nāk miegs un jau plkst. 22.00 es iekrītu miegā līdz rītam.