Turpinām pārgājienu maršrutu rakstu sēriju. Šoreiz dalos ar pārgājienu maršrutiem, kuros bez svaiga gaisa iespējams uzņemt vēl arī izglītojošu saturu. Vienā no takām būs jālasa pašam, taču otrā atliek vien paņem līdzi austiņas un klausīties saturu, ko nodrošina audiogids. Abi maršruti lieliski piemēroti, lai tajos dotos ar bērniem, kuriem jau radusies interese par dabu vai pat iespējams vēsturi.
Abi pārgājiena maršruti ir izstrādāti tā, lai tie būtu apļveida, un ikviens varētu atgriezties turpat, kur sāka - pie savas automašīnas vai cita transportlīdzekļa. Pēc grūtības pakāpes šie maršruti ir vidēji grūti, jo ir jākāpj gan pa pakāpieniem augšā un lejā, gan arī mežos jāiet pa dažāda veida taciņām.
Jo dziļāk mežā, jo vairāk zināšanu – Baldones stāstu taka
Nokļūšana: ar personīgo transportu vai autobusu
Sākums/beigas: Baldones Sporta komplekss (takas sākums ir otrpus ēkai)
Garums: ~18 km (mazais loks ~ 9 km)
Grūtības pakāpe: vidēji grūta
Apskates objekti:
Baldones kūrvieta
Pirmā pasaules kara dzelzceļa fragments
Mercendarbes muiža un aleja
Liliju ezers – Baldones ģeoloģijas pērle
Baldones Astrofizikas observatorija
Riekstukalna tornis
Pladu purvs
Baltā pils
Zirgu tramvajs
Baldones Svētā Miķeļa baznīca
2020. gada jaunums un prieks – Baldones stāstu taka. Kad šo izdzirdēju, biju mazliet skeptiska, taču Baldones meži mani pārliecināja par pretējo. Viena pārgājiena laikā apkārtne tik daudz reizes mainījās, ka garlaicīgi nebija ne brīdi. Maršruta laikā ir iespēja redzēt gan pilsētu ar tās sēravotu, gan meža taciņas un purvu, gan Mercendarbes muižu ar tās simtgadīgo liepu aleju, gan meža ezeru, gan observatoriju, gan skatu torni un pili, un vēl un vēl. Un izcila lieta par ko parūpējušies takas veidotāji ir audiogida ieraksti – katrā apskates vietā ir iespēja noskenēt QR kodu un, jau soļojot tālāk, noklausīties vēstures stāstus. Man kā cilvēkam, kuram vienmēr ir slinkums lasīt garos tekstus, šis bija perfekts risinājums.
Liels pluss šim maršrutam ir tas, ka viss maršruts ir iezīmēts ar pēdiņām, kas apzīmē, kur tālāk jādodas. Tādēļ šoreiz papildu uzlādes ierīces var atstāt mājās, jo, cītīgi sekojot līdzi norādēm, apmaldīties praktiski nav iespējams.
Lielais maršruts ir aptuveni 18 kilometrus garš un mazais maršruts ap 9 kilometriem.
Bioloģijas stunda – Mālpils
Nokļūšana: ar personīgo transportu
Sākums/beigas: Pie tilta netālu no Oto Skulmes dižozola (57°00'46.7"N 24°59'22.1"E)
Garums: ~6 km
Grūtības pakāpe: viegla (slapjā laikā slideni pakāpieni)
Apskates objekti:
Oto Skulmes dižozols
Takas sākumā šķita, ka esmu nokļuvusi mazajā Līgatnē, jo taka kādus pāris kilometra garumā vijās gar upes krastu ar pakāpieniem augšā un lejā. Jāsaka gan, ka šeit jābūt uzmanīgiem, it sevišķi slapjā laikā, jo pakāpieni un laipas ir ļoti slidenas.
Taka ir kā bioloģijas stunda, jo ik pēc neliela gabala ir izliktas plāksnītes ar dažādu zivju un koku aprakstiem. Lieliska vieta, kur bērniem mācīties par dabu un tās iemītniekiem.
Tā kā oficiālā taka ir līnijveida ar sākumu vienā vietā un beigām citā, tad es meklēju veidu, kā nokļūt atpakaļ pa citu maršrutu. Rēķinies, ka oficiālās takas beigās būs vēl mazliet jāpalien pa upes krasta mazu taciņu un dažiem krūmiem, lai nonāktu uz ceļa, kurš tālāk ieved mežā. Caur mežu atpakaļ uz lielā ceļa, no kura jau var redzēt Oto Skulmes dižozolu.
Turpini sekot līdzi, jo drīz jau padalīšos ar grūtākiem maršrutiem. Laimīgus pārgājienus!