10. diena // Agès – Burgos // 23.50 km

Šorīt izejam 6:00 un ir vēss, smidzina lietus, bet varbūt tā ir slapja migla. Šorīt pat nepieciešams džemperis. 

Nonākam līdz pirmajam ciemam un laiks brokastīm. Saprotu, ka man ar itāļiem ir tik atšķirīgi ēšanas paradumi. Viņi nesaprot, kā es varu ēst pliku maizi ar tomātu, jo redz tomāts bez eļļas nav ēdams. Viņi visus šķīvjus izslauka ar baltmaizi, to darīt restorānā gan esot slikts paradums. Vienalga vai šķīvī palikusi olīveļļa vai zupas paliekas, tas viss “aiziet” ar maizi. To nesaprotu es. Šorīt Alesandro brīnās, kā es no rīta varu ēst tunčmaizīti. To neēdod no rīta. Nosmejos – ja neēdu slikti, ja ēdu atkal slikti. 

Ejam uz izbaudām pēdējos kalnu skatus, jo jau no rītdienas sāksies Meseta – plakankalne. Un tāds garlaicīgs “tuksnesis” mums būs līdz pat Leonai – 179 km – dienas 5 vai 6, atkarībā kā soļosies.

img 4781 3

img 4782 2

Tālumā var jau redzēt Burgosu, bet esam tikai tikko sākuši iet. Lavandas te ir sastopamas bieži.

img 4785 2

Beidzot noplūcu vienu. Eju un smaržoju.

img 4787 2

Smarža mani aizved pie domām par vannu, tikko izmazgātām smaržīgām drēbēm, nesteidzīgiem svētdienu rītiem un spilvena smaržas, kad mīļotais(ā) devies jau prom, bet tu vēl mazliet gribi sajust otra klātbūtni, smaržojot spilvenu.

Palikuši 5km līdz Burgosai un es nolemju paņemt pauzi, jo man šodien nav jāsteidzas. Viesnīca mani gaida un diez vai tik agri mani laidīs numurā. Atvados no itāļiem līdz vakaram, jo tiksimies vakariņās. Tuvojoties pilsetai dzirdama lielpilsētas kņada. Sen nedzirdēta.

img 4793 2

img 4792 2

Soļoju cauri piepilsētas parkam, cilvēku daudz. Spēļu laukumi bērniem, visi skrien, brauc ar riteņiem, pastaigājas. Volejbola laukums. Treneris kaut ko skaidro savām audzēknēm, aizpīpē cigareti. Meitenēm vismaz dupši smuki. Un te cilvēki smaržo. Paeju brītiņu aiz smaržīgas sievietes.

Esmu pilsētā, meklēju viesnīcu. Google maps mani sūta nepareizā virzienā. Saprotu kurā virzienā ir centrs, kur man būtu jādodas, bet internets rāda, ka viesnīca 100 m atpakaļ. Neesmu pārliecināta, tapēc ļoti lēnu soli dodos, ieurbusies telefonā un grāmatā. 3 minūšu laikā man trīs onkuļi rādīja, ka es kā svētceļnieks eju pretējā virzienā. Smaidu un saku, ka zinu. Pēdējais onkulis nedaudz runāja angļu valodā un parādīja, kur jāiet uz viesnīcu. Jap, bija jāturpina ceļš katedrāles virzienā. Fui, google maps. Pa ceļam tomēr ieeju citā viesnīcā, kur man iedod pilsētas karti un atzīmē, kur man jāiet. Beidzot! Beidzot esmu klāt.

Tāda kāda ierados, parubos bezspēkā. Novilku tikai apavus un zeķes. Starp citu, tā ir pati labākā sajūta – atbrīvot savas pēdas. Katru dienu, vairākas reizes dienā. Sirsniņu sasilda zvani mīļajiem.

Šodien sapņoju par lavandas vannu. Un viesnīcas numurā mani gaida vanna. Piecēlusies pēc pāris stundām, izmantoju iespēju. Ir tik labi. Ir tik labi, kad ir divi lieli dvieļi. Kad matiem ir savs dvielis. Arī es tagad smaržoju.

img 4796 2

Iespiedusi zīmogu pasē no katedrāles, sēžu un gaidu savus itāļus. Tā ir tik milzīga, ka vienā bildē neietilpst.

img 4798 2

img 4799 2

Vēroju cilvēkus. Te ir tie tūristi parastie – tie skaistie, smaržīgie un tad ir tie…nu tie, tādi kā es – svētceļnieki. Tos var atpazīt pa gabalu. Viens ar noputējušām sandelēm, otrs klibo, trešajam iesauļotas zeķes. Tik perfektu zeķu līniju nebiju vēl redzējusi. 

Dodamies vakariņās. Tā kā pusdienu vietā es izvēlējos diendusu, tad esmu nenormāli izsalkusi. Pasūtu pāris Tapas un burgeri bērniem, jo tas uzrunāja visvairāk. Un man atnes katedrāli uz šķīvja. Tik jauki.

img 4802 2

img 4805 2

Paēdusi dodos ar mazu līkumu atpakaļ. Galvenā iela mudž no cilvēkiem, tik daudz, ka grūti pat izspraukties. Bet kontrastiem vajag arī to. Jo varbūt pēc pāris dienām “tuksnesī”, es gribēšu kņadu. Protams, apmaldos. Šķita, ka eju paralēli. Buros kartē un mani uzrunā sieviete. Pāris vārdus angļu valodā zina un zīmju valoda ar strādā labi – river, go, kaut kas spāniski. Ok, sapratu. Eju un izeju pretī viesnīcai. Man nav ne jausmas kā tas notika un kā es nokļuvu jau tur, jo man šķita, ka esmu pavisam citur. Vismaz uzskrēju virsū šiem omulīgajiem tēliem.

img 4809 2

Zeme ir apaļa un Burgos laikam arī.

Un tagad pie miera. Jācenšas atjaunot ķermenis, visai slikti tas izdodas.

Jā, un reizēm ir šādi.

IMG 4788

Arlabunakti,
Adžī
08.08.2017.

Turpināt lasīt