Pamostos šodien 6.30 un mana kaimiņiene jau ir prom. Viņa vienmēr somu sakrāmē jau iepriekšējā vakarā un pazūd tik klusi, ka neviens pat nepamana. Kamēr es augšstāvā pakojos, dzirdu, ka arī lejas kaimiņš jau dodas prom. Esmu sapakojusies un varu nesteidzīgi viena pati izbaudīt brokastis. Šodien mierīga un ne īpaši grūta diena, tāpēc bez stresa. Ejot ārā no mājas, nokrīt iekšpusē durvju rokturis. Vai tas nozīmē, ka laiks palikt un atpūsties?
Nogājusi pirmos 5 kilometrus, redzu, ka pilsētas parciņā ēnā piesēduši mani jaunie lietuviešu draugi. Mazliet aprunājamies un viņi norāda, ka pretī ir veikals. Un veikals esot ar tīri plašu sortimentu. Labi, čau, man jādodas! Un patiesi, veikalā atrodu dažādus augļus. Salasu grozā dažādus augļus un beigās vēl paķeru arī garo gurķi. Augļi auksti - kāda bauda. Vairāk neko ēst man nevajag, jo galapunkts ir palielā pilsētā, kur ir gan veikali, gan kafejnīcas. Šodien plānā vakariņas, kuras gatavo kāds cits - kafejnīcā. Sarunājam ar lietuviešu draugiem, ka dosimies vakariņās kopā.
Šodien kaut kāda lauku mēslu (vircas) izvešanas diena. Visu laiku garām turpu-šurpu braukā lielās mašinas. Nu tā smird un vēl taisa nenormālus baltus putekļus. Es paskatos uz kuru pusi mazāk pūš vējš un pāreju ceļu, lai vismaz kaut kā mazinātu balto putekļu nosēšanos uz manas ādas. Kad jau kādu 9 reizi pabrauc garām smagais auto, mūsu ceļš nogriežas no lielā ceļa. Atvieglojums.
Beidzot arī uz brīdi beidzas labību lauki. Iesoļoju mežiņā. Sākumā sajūsma, bet tad es ieraudzīju to mošķu mākoni virs savas galvas. Un sāku domāt, kas tomēr ir labāk - atklāta saule vai tomēr ēna ar mošķiem. Gribētu neizvēlēties ne vienu, ne otru, bet īsti tādas iespējas nav. Mežs beidzas tik pat ātri cik iesācies un atgriežos pie sev jau tik ierastajiem labību laukiem.
Pēc brīža iesoļoju mazā ciemā, kurā māju pagalmi viens par otru interesantāki. Tur arī netalu pamanu ērtu ēnas pleķi un nometos atpusties un paēst pusdienas. Kā jau ierasts pusdienās - nūdeles.
Tās īsās dienas vairāk "sit pa smadzeni" - no rīta šķiet - es fiksi, fiksi noiešu, bet realitātē tie kilometri tajās dienās uz priekšu tik ātri neiet, jo ātrāk gribas nokļūt naktsmājās.
Lēnu garu izdodas sasniegt arī pilsētu un naktsmājas, kopā nosoļojot 22,5 kilometrus. Naktsmājas šoreiz kāds invalīdu nams. Cena par gultasvietu - 15 eur. Bet nu jāsaka, ka, iespējams, šī ir viena no sliktākajām naktsmītnēm, tieši tīrības ziņā. Īsti neviens tur neaizraujas ar dušas telpas un tualetes uzkopšanu. Kā teica lietuviešu draugs vēlāk - sākumā bija ok, kad gaismu vēl nebiju ieslēdzis. Protams, nekādā ziņā nevar salīdzināt ar Spāniju, bet tomēr te cenas ir daudz augstākas un kvalitāte zemāka.
Atpūšos un gaidu savus lietuviešu draugus, lai dotos uz kafejnīcu vakariņās. Kad saprotu, ka viņi tik ātri nebūs, tad izlemju doties uz aptieku un veikalu. Jāsapērk ēdiens divām dienām, jo nākamajās būs švaki ar veikaliem, lai neteiktu, ka nebūs vispār. Kā arī man beidzās alvejas želeja un apdegusī āda bez tās nevar. Un vispār, iet ar sandalēm un bez somas ir īsta bauda.
Atrodu Maxima, kur iekšā ir arī aptieka un "drogas". Aptiekā nav alvejas želeja, bet "drogās" ir. Vienīgi pudele tāda milzīga, bet neko darīt. Dodos arī Maximā, kur, protams, piepērku pilnu maisu ar ēdienu. Daudz augļu, sausmaizītes, dārzeņu pastu, kruasānu. Kurš to visu rīt nesīs?
Atgriežoties naktmājās, sastopu arī lietuviešus, kuri jau izdušojušies, un pēc mirkļa arī dodamies ēst. Ak, kafejnīcā ir pieejams viss - aukstā zupa, suši, burgeri, salāti, woki. Kā, lai no visa izvēlas, ja gribas visu? Kad ir iespēja paēst kafejnīcā, tad gribas visu. Izvēlos grieķu salātus un frī kartupelīšus. Baudu, jo nez kad vēl būs nākamā kafejnīca. Iespējams pēc nedēļas Kauņā.
Pēc vakariņām pārvietojamies uz citu bāru, jo šajā nebija alus un draugi gribēja alu. Viņi paņem alu un es - saldējumu ar šokolādi un riekstiem. Pa bērnības laiku metodei. Sajūta, ka es ēdu par trīs dienām uz priekšu.
Kopumā ir ļoti forši atkal būt kompānijā un aprunāties, pasmieties. Nav obligāti iet kopā, jo katram savs temps, vēlmes, nogurums, bet ir dikti jauki nejauši satikties atpūtas brīžos un vakaros naktsmājās.
Šodien pasē iespiedu zīmogu, kas aizpildīja vienas pases pusi pilnu. Tagad jāsāk pildīt otra.
Šī īsā diena vai varbūt pārtika tik ļoti nogurdināja, ka pēc atgriešanās mājvietā, es 15 minūšu laikā izslēdzos.