Gulēju lieliski. No rīta salasu visas tīrās drēbes, izmētātās mantas un arī savu sagurušo ķermeni. Baigais nogurums šodien. Pēdās sajūta, kā tirpums, ķermenis ciets kā koks. Kamēr rakstu blogu, manas kaimiņienes - lietuviešu sievietes jau dodas ceļā. Viņām diezgan īss Camino, jo šodien jau pēdējā diena.
Izejot no mājas satieku vīrieti, kurš Camino ceļu veic ar trīsriteni. Pastāstu viņam par latvieti Alisi, kura šobrīd veic ceļu ar trīsriteni no Latvijas un Turciju.
Pēc maza brītiņa mans ceļš ieved mežā. Gaiss tik spiedīgs, bet vismaz ēna. Forši, bet man kā svaigam gaļas gabalam uzbrūk desmitiem odu. Es sitos un sitos, līdz iznāku uz brīdi laukā un tur nometu somu un tveros pēc odu līdzekļa. Es pati esmu no kartuma slapja un vēl pa virsu sagāžu eļļu. Esmu slapja un slidena, bet vismaz odi pazūd. Izvelku savu dibena palikti un ar to vēdinu seju, kā arī atgaiņājos no mušām, kas nekaunīgi lien sejā. Tas, iespējams, ir viens no labākajiem līdzi paņemtajiem priekšmetiem.
Pēc 7 kilometriem paņemu pauzi. Nu grūti šodien soļojas. Nav spēka. It kā šodien īsa un viegla diena, tik ap 20 kilometriem, bet viegli nav.
Pie 12. kilometra sasniedzu veikalu. Ieraugu mazu arbūzu un saprotu, ka jāņem. 3,77 kilogrami un tie visi ies manā puncī. Pie veikala ārā izlikts lielisks galds un tur arī apmetos. Pārdalu arbūzu uz pusēm - nu viena stipri lielāka daļa par otru. Sāku ar lielāko. Ēdu, protams, ar karoti. Vai varēšu pievarēt? Uz lielākās daļas beigām saprotu, ka nebūs, jo tagad jau vēders pilns. Mest ārā arbūzu negribas un es to uzdāvinu pārdevējai. Pārdevēja dikti priecīga. Visi priecīgi, arī es. Varu doties tālāk.
Visapkārt savelkas tumši pelēki mākoņi. Nav daudz palicis ko iet, kādi trīs kilometri un, ejot gar labības lauku, kungs piedāvā mani aizvest. Izklausās jau vilinoši, bet šo dienu uzvarēšu es pati. Priekšā tālumā jau redzu divus ceļa veicējus un man šķiet, ka tās ir tās pašas manas kaimiņienes, kas izgaja pusotru stundu pirms manis. Tad jau es nemaz tik lēnu nevelkos.
Apdzenu sievietes un iedomājieties - sāk pilināt. Šķiet gan, ka visapkārt pa malām gāž, jo viss pilnīgi balts tālumā un var redzēt baltas strīpas uz leju, bet es saņemu tikai ap pilēm 30. Bet ta pat priecājos par nelielo atvēsinājumu. Trīsdesmit piles, es teicu? Sāk gāzt. Un pēdējo kilometru pa milzīgu gāzienu es sasniedzu galamērķi. Esmu somai uzlikusi lietus maisu, kas mazliet laiž garām, bet pati izbaudu to lietu, ko lūdzu jau 23 dienas. Esmu slapja līdz vīlēm. Šodien noieti 22 kilometri. Šī īsā un grūtā diena ir pievarēta.
Es zvanu naktsmāju saimniecei, kura atbild, ka jāgaida, kamēr beigsies lietus. Ko? Varbūt es pārpratu. Pēc mirkļa atnāk lietuviešu dāmas, mēs paslēpjamies zem vienas mājas terases. Nu gāž tā, ka debesis atvērušās. Es ierosinu arī viņām uzzvanīt saimniecei, jo tomēr varbūt valodas barjera. Nē, valodas barjera nebija. Sieviete atkal saka, ka jāgaida, kamēr lietus beigsies. Tas gan man šķita dīvaini. Trīs līdz kaulam izlijuši un smagu dienu nogājuši cilvēki, kuri tiek atstāti ārā, jo tantiņai bail no lietus. Sēžam zem terases un paliek auksti. Saraujos mazā kamoliņā un cenšos nenosalt, jo saslimt nedrīkst. Par laimi lietus pēc brīža pāriet un izlien saule.
Pāri ceļam redzam, ka pretī nāk sieviete. Nesteidzas. Tā pat arī viņa nesteidzas ierādot mums māju, labierīcības un virtuvi. Kad esmu samaksājusi un pasē ielikusi zīmogu, es neizturu un jautāju vai drīkstu iet uz istabu. Man steidzami vajag pārģērbties. Atļauju dabūjusi, es metos prom. Šodienas naktsmītne arī ļoti pieticīga - kāda baznīcas māja. Cena vien 7 eur, jo man pašai savs guļammais. Ja būtu vēlme tikt arī pie gultas veļas, tad cena būtu 10 eur. Tā kā stipju to guļammaisu līdzi, tad jāizmanto tas, kur vien var.
Soma slapja, drēbes slapjas, telefons ar tik slapjš, ka pat nelādē. Vienu brīdi sabijos, ka paliku bez sakariem, jo telefons izslēdzās un nelādēja. Centos izpūst visu mitrumu, cik varēju un pēc brītiņa tas atsāka lādēt.
Man izsalkums tik liels, kā pēc baseina apmeklējuma. Apēdu pusdienu nūdeles un uznāk nepārvarams miegs. Visu vakaru nogulšņāju un beigās arī laižos pilnvērtīgā miegā.