Kad mana Camino de Santiago māsa Saša jau trešo reizi izteica aicinājumu apciemot viņu Dubaijā uz dzimšanas dienas svinībām, es nodomāju – kāpēc gan ne un iegādājos biļeti uz Dubaiju. Iespējams vienreiz dzīvē!
Jau lidmašīnai samazinot augstumu un vērojot zemi pa lidmašīnas logu, Dubaija mani savaldzināja no pirmā skatiena. Tik izgaismotu pilsētu vēl nebiju redzējusi. Izejot no lidostas naktī, sajūta it kā sistu elpu ciet un karstuma vilnis pārņemtu visu augumu. Saņēmusi norādes par mani sagaidīt atsūtītā taksometra koordinātēm, lēnā solī dodos to atrast. Pa ceļam uz dzīvokli taksometra vadītājs manā fantāzijā uzglezno nelielu ainu par Dubaiju. Un taisnība vien viņam ir, kad viņš saka, ka uz šosejām satiksme naktī ir tāda pati kā dienā, jo te īsti sabiedrisko transportu neizmanto – taksometrs Dubaijas dzīves apstākļiem ir lēts pakalpojums un Dubaijas straujajam dzīves ritmam ātrākais un ērtākais pārvietošanās līdzeklis.
Tā kā mūsu kompānija manā ierašanas dienā arī bija jau prom klubiņos, mani sagaidīja atvērtas dzīvokļa durvis dzīvokļu kompleksā un Sašas kaķis. Nometusi čemodānu, es izbaudīju silto nakti dzīvokļa terasē, kur atslīdējusi dīvānā es vēroju izgaismotos debesskrāpjus.
Pirmajā dienā pēc brokastīm un dzīvokļa kompleksa apskates, Saša mūs aizved “ekskursijā” uz Atlantis Aquaventure Waterpark Dubai. Tas ir populārākais ūdens atrakciju parks Tuvajos Austrumos, tā garums ir ap 2 km un kopējā platība ap 17 hektāriem, kā arī atrakciju parkā ir patērēti ap 11,5 miljoni litru ūdens. Ūdens atrakciju parkam ir arī pieeja pludmalei, tā kompleksā ir ne tikai slidkalniņi un atpūtas oāzes, bet arī akvārijs un dažādu zivju barošanas iespējas, un vēl un vēl.
Arī cena iespaidīga, vietējiem iedzīvotājiem tā ir par 50% lētāka nekā tūristiem. Tūristiem vienas dienas cena ir ap 100 EUR. Bet ar Sašas pazīšanos, arī mēs katrs tik samaksājam pusi no cenas. Mums tiek ierādīta sava VIP zona ar zviļņiem, gultu, norīkots apsargs un pasniegta ledus auksta augļu plate. Vai es nesapņoju?
Pēc iekārtošanās dodamies apkārt ūdens parkam pa “upi” uz pūšļiem, tas vien aizņem ne mazāk kā stundu. Tiem seko vairāki nobraucieni, izstāvot diezgan garas rindas. Izārdījušies kā mazi bērni, pēcpusdienā dodamies atpakaļ uz dzīvokli, jo laiks posties Sašas pirmajai dzimšanas dienas ballītei, jo naktī Saša paliek par gadu vecāka, pievienojoties 30mit gadnieku pulciņam.
Dubaijas dzīve restorānos un klubos ne ar ko daudz no mūsu “šikā gala” dzīves neatšķiras – greznas kleitas, augstpapēžu kurpes, šampanietis, rezervēta vieta restorānā ar izcilu skatu un viesmīlis pie sāniem, kurš pazūd tik brīdī, kad pelnu traukā ir parādījies kaut viens izsmēķis, lai to nomainītu pret tīru. Pēc stundas jau šāda apkalpošana mazliet sāk smacēt.
Otrā diena Dubaijā bija sapnis. No rīta uzvilkušas savas atbilstošākās hipiju stila drēbes, uzzīmējušas sejas, jo tāda bija ballītes tēma, devāmies uz norādīto viesnīcu, kur mūs sagaidīja 6 džipi, lai dotos izbraucienā pa tuksnesi.
Reibinoši amerikāņu kalniņi, spiedzieni, bālas sejas, jo šofera mērķis bija trāpīt uz katras lielākās vai mazākās virsotnes. Galamērķī mūs sagaidīja apkalpojošais personāls ar no paklājiem un spilveniem veidotu “oāzi”.
Vakariņas, saulriets, miljons zvaigžņu debesīs, dejas, dziesmas un kopīga pasēdēšana pie ugunskura, tas viss siltajās tuksneša smiltīs. Viena spoža krītoša zvaigzne bija kā apliecinājuma ķeksis vēlmju sarakstā, ka piepildīts kāds no ilgi sapņotiem sapņiem.
Silta nakts ar skatienu debesīs līdz pat rītam. Un tas aizraujošais rīts, kad zini, ka ierastā rīta ainava ir pilnībā mainījusi savu tērpu. Brokastis un pēdējās pastaigas siltajās smiltīs, cerot nesastapt kādu skorpionu. Ieelpoju silto smaržu un atmiņā nofotografēju neaizmirstamos mirkļus.
Dubaija zināma ar saviem grandiozajiem debesskrāpjiem un arī mēs ar izliektiem kakliem tos cenšamies iemūžināt savās atmiņās, jo fotogrāfijā to nav iespējams izdarīt.
Trešā un arī mana pēdējā diena Dubaijā tika pavadīta pludmalē. Persijas līcī ūdens siltāks par pienu, virs galvām lidinās paraplāni, vīrs ar kamieli piepilda manu mazo sapni par tikšanos arī īstu vietējo kamieli, pārpalikušo naudu iztērēju vietējā ar rokām darināto lietu tirdziņā. Diena izdevusies.
Ūdens bija tik karsts, ka mēs ielavījāmies kādas luksus klases viesnīcas baseinā, lai atvēsinātos un spētu izturēt to karstumu, un sagaidītu saulrietu. Nav divu vienādu saulrietu. Nav divu vienādu ceļojumu.
Ar katru stundu mans ceļojums tuvojās finiša taisnei un bij’ sajūta, ka ir par maz. Apzinājos, ka būšu Dubaijā tikai 3 dienas, bet kaut kā mazliet, mazliet pietrūka. Un trešās dienas vakars bija tas, kas deva to piepildījuma sajūtu. Mēs devāmies vakariņās uz restorānu, kur sēdējām terasē ar skatu uz augstāko celtni pasaulē Burj Khalifah (bildē neielīda) un vērojām dziedošās un dejojošās strūklakas.
Tas bija tas mirklis, kurš man pietrūka – klausīties skaistajā mūzikā, vērot iespaidīgo strūklaku stāvus, vērties plašumā un skaistumā man apkārt un pats galvenais pateikties Dievam par iespēju ko tādu piedzīvot.
Pateicībā,
Adžī