Tik sen nav būts ceļojumā, kurā nav jāpako pārgājiena soma. Ceļojumā, kurā nevajag sapakot visu mugursomā, kuras svaram nevajadzētu pārsniegt 10 kilogramus, lai to varētu paņemt kā rokas bagāžu. Ceļojumā, kurā justies kā tūristam.
Šoreiz pagarinām savu nedēļas nogali un dodamies brīvdienās uz Ķīli. Plāns ir doties ar automašīnu līdz Klaipēdai, visu dienu pavadīt, apskatot Klaipēdu, jo šķiet, ka Klaipēdā vien esmu bijusi iepriekšējā darba sakarā. Vakarā kāpt uz prāmja un doties līdz pat Ķīlei, kur pavadīt 24 stundas un tāpat doties arī atpakaļ.
Tā kā laiks gan Klaipēdā, gan Ķīlē ir ļoti ierobežots, tad tas prasa iepriekšēju sagatavošanos, lai uz vietas nav jātērē laiks domājot, kurp doties. Meklējot internetā, kur doties, nonāku pie idejas, ka šis brauciens būs jūras tēmai veltīts. Ne tikai tādēļ, ka dodamies ar prāmi, bet tādēļ, ka Klaipēdā plānojam apmeklēt Lietuvas jūras muzeju un arī pastaigāt pa Kuršu kāpu, savukārt Ķīlē doties līdz piejūras pilsētai Laboe, kur var apskatīt vācu kara laika zemūdeni un arī pastaigāt pa piejūras pilsētiņu.
Plāns gatavs. Vakcinēšanās sertifikāts un biļetes telefonā. Somas un čemodāni sakrāmēti un varam doties.
Ceļš līdz Klaipēdai aizrit ļoti ātri un mazliet pirms plkst. 10.00 esam pie vecās ostas, lai pārceltos uz Kuršu kāpu. Klaipēdā pārcelšanās uz Kuršu kāpu notiek no divām ostām – vecās un jaunās. No vecās ostas var pārcelties ar prāmi tikai pats cilvēks vai cilvēks ar velosipēdu. No jaunās ostas var pārcelties arī ar auto. Mēs izmantojām veco ostu un auto atstājām stāvvietā pie ostas. Biļetes cena par pārcelšanos ar prāmi turp un atpakaļ vienam pieaugušajam ir 1.10 eur.
Nonākot otrā pusē mainījām mazliet savus plānus un tā vietā, lai dotos ar kājām 1,5 kilometrus līdz Lietuvas jūras muzejam, mēs ielecām tūristu vilcieniņā uz riteņiem, kas aizvedīs līdz mūsu izvēlētajam galamērķim. Cena par braucienu 1,50 eur no personas. Tā kā laukā mazliet smidzina, tad izbaudām šo tūristisko braucienu ar jumtu virs galvas.
Vilciens uz riteņiem pieved mūs tieši pie Lietuvas jūras muzeja kases, kurā arī nopērkam ieejas biļetes. Ieejas biļetes cena pieaugušajam ir 8 eur, bet ir iespēja biļeti iegādāties arī internetā, tādā veidā ietaupot 40 centus un kopā par biļeti maksājot 7,60 eur.
Lietuvas jūras muzeja kompleksā ir ne tikai muzejs, bet arī delfinārijs un akvārijs. Par delfināriju – delfīnu šoviem ir jāmaksā papildus un tie notiek konkrētos laikos divas reizes dienā. Mūs interesē muzejs un, ja būtu iespēja, tad arī par akvāriju nemaksātu, jo ne īpaši patīk skatīties uz iesprostotiem dzīvniekiem, taču tas nāk komplektā ar muzeju. Kopumā arī akvārija apmeklējums man lika aizdomāties, jo tur sastopamās ekspozīcijas bija iespaidīgas un lika man dabu un tās iemītniekus novērtēt vēl vairāk. Nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz, tik dažādus un tik skaistus gliemežvākus un koraļļus. Tas lika aizdomāties par to, cik skaista ir zemūdens pasaule un cik ļoti tā mums ir jāsargā. Un vēl viens dienas prieks bija moments, kad Matīss pirmo reizi mūžā ieraudzīja pingvīnus. Tiem arī katram ir dots savs vārds. Izskatījās tie patiesībā ar dzīvi ļoti apmierināti, šaudījās pa ūdeni turpu-šurpu.
Jūras muzejā bez vēsturiskām ekspozīcijām, ir sastopama daudz praktiska informācija par kuģošanu, kā arī ir iespēja pašam pamēģināt dažādas lietas, kā piemēram, uzvilkt glābšanas vesti 15 sekundēs, sasiet jūrnieku mezglus, noturēties uz laivas vētrā, izvēloties tikai 3 pareizos priekšmetus izglābties no kuģa avārijas. Muzejā atrodama arī izglītojoša informācija un uzskatāmi piemēri par ūdens un vides piesārņojumu, kas mani ļoti priecē, jo šī tēma man ir ļoti svarīga.
Tā kā arī šeit mums laiks bija ierobežots, tad pavadījām muzejā vien pāris stundas, bet jāsaka, ka te jārēķina vismaz pusi dienas, ja ne visa diena, ja patiesi vēlas sīki un smalki visu izpētīt.
Tālāk ar kājām devāmies līdz pludmalei, pa ceļam sastopot no ķēdes norāvušos zirgu, kurš mums gribēja iespert, bet paņemot to aiz ķēdes, tas paklausīgi sekoja. Tā ka tuvumā neredzējām nevienu saimniecību, tad tomēr atstājām to tur pat, jo ne kur jau tas tālu neies, jo zāle tur ļoti zaļa un zirgs izsalcis.
Kuršu kāpas mols šobrīd gājējiem nav pieejams, taču gaišā un plašā pludmale gan. Ejot zem kājām kraukšķ no jūras izskalotie gliemežvāki un gar ausīm pūš dzestrs jūras vējš. Pludmalē esam vienīgie un izbaudām svaigo gaisu. Pēc brīža caur priežu mežu dodamies virzienā atpakaļ uz ostu, pa ceļam apskatot krastā izstādītos kuģus.
Pirms došanās uz mūsu lielo prāmi, kas mūs vedīs uz Ķīli, nolēmām izstaigāt Klaipēdas vecpilsētu un paēst siltas pusdienas. Mūsu izvēle šoreiz krita par labu restorānam Urzaa ar skatu uz Danes upi. Mums vienmēr patīk izvēlēties dažādus ēdienus un ar tiem dalīties, tādēļ izlēmām paņemt vienu porciju nūdeles ar dārzeņiem, vienu porciju tofu nūjiņas ar mango mērci un vienu porciju humusu ar pitas maizi. Klāt, protams, siltie dzērieni. Bija ļoti garšīgi un samaksājām restorānam cienīgus 22 eur.
Ar pilniem punčiem vēl izmetām līkumu pa Klaipēdas vecpilsētu, apskatot Danes upes krastos izstādītās dažādas skulptūras, Klaipēdas pili un ekspozīciju, kurā attēlota agrākā dzīve Klaipēdā, kad katram bija sava mājiņa ar savu saimniecību, savu mājlopu un to kā attīstījās ostas dzīve.
Tālāk dodamies uz Klaipēdas ostu no kuras atiet mūsu DFDS prāmis uz Ķīli. Iestājamies auto rindā un pie muitas būdiņas, uzrādot visus nepieciešamos rezervācijas un covid-19 dokumentus, saņemam biļetes, kajītes kartītes un ēdienreižu vaučerus. Esam pilntiesīgi braukt uz prāmja, kas nemaz nenotiek tik viegli. Uzbraukšana, kas patiesībā nozīmē nobraukšana prāmja pašā apakšā notiek pa diezgan šauru eju. Pēc tam smējāmies, ka mūsu auto ir zemūdene, jo atrodas uz pirmā klāja, kas nozīmē – zem ūdens.
Jārēķinās, ka DFDS prāmis uz Ķīli nav kruīza kuģis, taču šī ir jau otrā reize, kad es pārliecinos, ka tālo ceļu līdz Vācijai ir daudz ērtāk un vieglāk pavadīt uz prāmja, nekā braucot cauri milzīgajai Polijai. Protams, arī auto ceļojumi ir skaisti, bet, ja ir vēlme “nesaburzītam” nonākt jau vismaz Vācijā, tad prāmis ir lieliska alternatīva. Uz prāmja ir iespēja nobaudīt bufetes veida brokastis, pusdienas un vakariņas, kā arī uz prāmja ir restorāns Mare Balticum, ja gribas kaut ko mazliet izsmalcinātāku. Tā pat uz prāmja laiku var kavēt atpūtas zonā, skatoties televizoru vai pasūtot bārā kādu dzērienu. Bērniem pieejama arī spēļu zona. Savukārt kādu suvenīru vai skaistumlietu var sagādāt prāmja veikaliņā. Un, protams, ja laiks ir silts un patīkams, tad laiku var kavēt ārā uz klāja, prāmja augšā ir arī soli ar krēsliem.
Ekonomiskākai braukšanai kajītes vietā ir iespēja arī izvēlēties sēdvietu un tā savā pirmajā braucienā pirms daudziem gadiem darīju arī es. Jāatzīst, ka kajīte, protams, ir daudz ērtāks variants, taču ir labi zināt alternatīvas.
Tā arī ēdot, atpūšoties, pastaigājot mēs aizvadām stundas un nākamās dienas vakarā pietauvojamies Ķīlē. Arī Ķīlē mums ir tikai 24 stundas un gribas apskatīt pēc iespējas vairāk.
Pirmais, kas jāizdara, protams, ir jāiečekojas viesnīcā. Diezgan liels ir pārsteigums, ka viesnīcā, lai reģistrētos, ir jāstāv rindā. Atpūtas zonā kūsā dzīvība, cilvēku ir patiesi daudz. Mūsu stilīgā viesnīca “me and all hotels kiel” līdzinās coworking telpām ar biljardu, riteņiem, saunu, fotobūdu, sporta zāli, lieliskām brokastīm un skaistiem numuriņiem. Viesnīcas numuriņa dizains arī atbilst ekspektācijām, jo biju jau saskatījusies mājās bildes, un papildu vēl bezmaksas minibārs. Viesnīcas cena nebija zema – 200 eur divām personām – taču jāsaka, ka Vācijā cenas viesnīcām ir augstākas, un šīs viesnīcas cena atbilda pakalpojumu apjomam un līmenim. Arī brokastis bija dikti gardas un ar plašu izvēli. Un vakarā pēc vēsā pilsētas apmeklējuma, iegājām saunā un uzkavējāmies blakus esošajā atpūtas istabā, kur skanēja meditatīva mūzika. Pietrūka vien siltas tējas, bet to es pati sev sagādāju. Tas bija burvīgs laiks sev, ko ikdienas skrējienā piemirstas piekopt.
Nolikām mantas un pēc īsa brīža jau ar riteņiem, ko bezmaksas varēja iznomāt viesnīcā, izbraukājām naksnīgo Ķīles centru, kas atradās tikai 1,5 km attālumā no viesnīcas. Lielisks viesnīcas pakalpojums, ko ar prieku izmantojām.
Netālu no Ķīles vecpilsētas atradām autentisku vietu - Baristo Vegan Deli restorānu, kurā var ne tikai pasūtīt vegānus burgerus, burgerwrapus un citus vegānus ēdienus, bet arī nopirkt dažādus vegānus produktus – smēriņus, vegānās burgeru “kotletes”, batoniņus, garšīgas tējas un limonādes. Nopērkam vienu iepakojumu ar kaņepju tēju aukstiem rudens vakariem. Cenas par ēdieniem un pārtiku Vācijā ir tādas pašas vai pat mazliet zemākas nekā Latvijā. Par burgeriem samaksājām ap 5,50 eur gabalā. Jārēķinās, ka šobrīd iekštelpās restorānos Vācijā nav atļauts ēst. Arī mēs sēdējām uz restorāna loga palodzes un baidījām gardos ēdienus.
Ķīle var Tev noderēt arī kā garderobes atjaunošanas galamērķis. Kaut pilsēta nav liela, taču tur varēja atrast vairākus lielo zīmolu veikalus. Paši ieskrējām Primark pēc zeķēm, bet, protams, izgājām ar diviem iepirkumu maisiem. Ar sakostiem zobiem pagājām garām aktīvās atpūtas veikalam, jo mums vienkārši nebija laika.
Tā kā pieturējāmies pie jūras tēmas, tad tālāk ceļš mūs veda līdz Jūras pilsētiņai Laboe, kur apskatījām vācu zemūdeni U-995. Par šo lielā sajūsmā ir mans draugs – dzelži un vēsture ir viņa lieta. Es tomēr vairāk tāds dabas bērns, bet ir forši vienmēr paplašināt savu redzes loku. Ieejas biļetes cena zemūdenē ir 6 eur. Turpat atrodas arī kara flotes memoriāls – to gan neapmeklējām, laika ierobežojuma dēļ. Apvienotā biļešu cena būtu 11 eur.
Izstaigājām jūras pilsētiņu Laboe, kur varēja vērot daudz kaitotājus, burātājus, lielos kuģus ienākam Ķīlē, kā arī skaistu arhitektūru. Uzēdām street food un gardu saldējumu. Arī šeit par cilvēku trūkumu nevarētu sūdzēties.
Pirms došanās atpakaļ uz prāmi, izstaigājām Ķīles centrālo parku Schrevenpark un parku Tiergehege Hasseldieksdamm, kurā sastopami savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki.
Piestājām arī pārtikas veikalā, šoreiz Aldi, lai nopirku šo to arī mājām. Tā kā braucot ar prāmi nav jāuztraucas par līdzņemamo čemodānu skaitu, jo nav ierobežojumu, tad varam pilnu bagāžnieku piekraut ar lietām. Reizēm uz akcijām var labas lietas ieķert.
Atpakaļceļš uz prāmja bija visai saviļņojošs – tiešā nozīmē – bija stiprs vējš un prāmi šūpoja pāri platajiem viļņiem. Sajūta dīvaina, it kā kuņģis mētā kūleņus. Iesākām savas pusdienas restorānā, taču es nevarēju tās pabeigt. Gāju gulēt uz kajīti, jo horizontālā stāvoklī šūpošanos neizjūt. Tādā veidā arī tiku pie saldējuma gultā, jo viesmīles bija ļoti laipnas un atļāva Matīsam saldo ēdienu atnest uz kajīti. Atpakaļceļu pavadījām atpūšoties un kārtīgi izguļoties.
Pēc brauciena atziņa ir tāda, ka ar vienu dienu Klaipēdā un vienu dienu Ķīlē ir par maz. Katrā no pilsētām iesaku pavadīt vismaz divas dienas, lai to pilnvērtīgāk un mierīgāk izbaudītu.
Šis brauciens tapis sadarbībā ar DFDS.