Bija pienācis laiks izvēlēties jaunu ceļojuma galamērķi. Bieži vien izvēle notiek pēc dažiem, ļoti vienkāršiem principiem:

- kur var aizlidot lēti;
- kur uzturēties ir lēti;
- kur nav būts;
- kur var sajust citu kultūru.

Arī manā dzīvē ir tāda mērvienības skala - ceļojums. Ļoti bieži nākas veikt izvēli starp - es gribu nopirkt riteni vai atlikt to naudu ceļojumam, nemaz nerunājot par ballītēm vai citādām lietām, kur man nav grūti izlemt - noteikti to naudu labprātāk atlieku ceļojumam. Šorez gan izvēle bija starp diviem pilnīgi pretējiem ceļojumiem - Jaunais gads ar draugiem Gdaņskā vai Maroka. Ne brīdi nenožēloju savu izvēli. Un jāsaka, ja gribētu aizceļotu uz Maroku par super minimāliem līdzekļiem, tad tas būtu iespējams un tas izmaksātu tik pat cik brauciens uz Gdaņsku Jaunajā gadā. 

Jau no pirmā mirkļa mazliet agresīvi uzbāzīgā Maroka liek iekšēji cīnīties ar kultūršoku, lai skaļi nesāktu kaukt. Tikai pieņemot, mēs spējam atvērties un baudīt to, ko šī valsts sniedz. Tā ir tik plaša, tik krāsaina, tik maiga, tik pretīmnākoša, tik skarba, tik īsta. Neviens ceļojums iepriekš vēl nav bijis tāds emociju karuselis, kur no lidošanas pāris centimetrus virs zemes vien pāris sekundēs iekšēji sabrūc sīkos gabalos. Birst asaras. Un sāp par to, ka vismaz šobrīd īsti nespēj otram nekādi palīdzēt. 

Tā nebija emocionālā ēšana - tā bija baudīšana. Marokā manas garšas kārpiņas dejoja valsi katru vakaru. Un, jo mazāka bodīte, jo garšīgāk. Tažīns un svaigās sulas bija izvēles augšgalā. 

Par to visu un vēl vairāk, lasi zemāk!