Šis rīts sākās smieklīgi, jo dusmīgs alberģes onkulis ieskrēja istabā 7:00 un ieslēdza gaismu. Sasha gulēja pie paša slēdža un uzreiz izslēdza gaismu. Šis atkal klāt un spāniski dusmīgi saka, ka jāceļas un ieslēdz gaismu. Viņam izejot, dzirdu Sashas – this is not an army – saucienu.
Šodien pievienojas arī Lorenzo no ASV, kurš bija pametis grupu uz 2 dienām, jo negāja alternatīvo maršrutu.
Brokastis ieturam tā paša ciema pirmajā bārā. Beidzot es nolemju iegādāties arī kādu piemiņas lietu – rokassprādzi. Jo jau pāris dienas meklēju, bet nekur pa ceļam neatradu.
Nākamajā pilsētā piestājam bārā uz vienu aukstu dzērienu. Kaut ko ieminamies par mūziku un redzam vīrieti uzskrienam uz otro stāvu. Šis atver logu un uzgriež mūziku. Visi ārā pie bāra dejojam Despasito dziesmas pavadībā. Dejo arī pārdevēja, iznāk arī pavāre. Maģisks mirklis. Tik ļoti iedvesmojoši uzsākt rītu ar deju. Turpinām visi ceļu ar smaidu.
Nākamajā pilsētā jauns bārs – jauns auksts dzēriens. Piebrauc maza meitene ar velosipēdu un no plastmasas spainīša piedāvā nopirkt pašas veidotas rokassprādzes. Sashas labā sirds nespēj pretoties. Taču dzirdu, ka kaut ko kaulējas un vēl runā. Galu galā, viņa Sashai atstāj 3 rokassprādzes par iedoto naudu. Sasha uzvelk vienu rokassprādzi man un novēl man krāsainu Camino. Skudriņas pār kauliem. Samīļojamies. Otru iedod Džī un trešo sev. Un vēl pirms brīža es teicu, ka vēlos rokassprādzi piemiņai. Nu man ir vairākas.
Karstums pieņemas spēkā un es izlemju nevis izģērbties, bet apģērbties, jo mana āda vairs nepanes tik stiprus saules zobus. Nav pat tik ļoti karsts, cik ļoti saule pievelk pie ādas. Legingi, plānais džemperis ar garajām piedurknēm, cepure un kakla lakats, ko samitrinu un uzlieku ap kaklu, ausīm un daļu sejas.
Camino man ir iemācījis mežus. Ne tikai tādēļ, ka tur var noķert kaut mazliet ēnu, bet tas svaigums, smarža un miers.
Nonākam līdz atpūtas vietai. Parasta vieta mežā ar pāris soliņiem. Taču tobrīd bija tāda īpaša sajūta un es uzlieku visiem noklausīties Sunscreen. Mēs sēžam aplī, klausāmies, domājam, klusējam. Asaras acīs visiem. Atstājam aiz sevis piezīmes un dodamies tālāk.
Pēdējais kāpums kalnā pirms alberģes. Kalnu skati lutina mūsu acis. Blakus mežs. Miers. Klusums.
Vienmēr ir gribējies pastaigāt pa mākoņiem. Iedomājos, ka šis bija kas ļoti līdzīgs.
Tā kā mēs kāpjam kalnā, gandrīz līdz augšai (rīt sasniegsim virsotni), ieminos, ka būtu lieliski, ja alberģe būtu ar skatu uz kalniem.
Wow! Kas par ciemu! Pilnīgi lauki. To sajūtu un atmosfēru nav iespējams izstāstīt. Un mūs aizved uz māju, kurai blakus ir kūts.
Mēs guļam augšā, tādā kā mansardā. Un ticiet vai nē, bet ieejot mūs sagaidīja šis.
Camino man kārtējo reizi pierāda – uzdrīksties savas vēlmes teikt skaļi.
Un tagad es saprotu, ka šeit patiesi jābūt uzmanīgam, ko vēlies. Un, ja ko vēlies, tad precizē detaļas.
Man trūkst vārdu par šī ciema maģiju.
Cilvēki vakarā pie alberģes vienojas kopīgā dziesmā.
Mēs dodamies vērot saulrietu.
Kad telefona baterija bija kritiskā līmenī, ieslēgusi lukturīti, dodos uz mansardu pēc lādētāja. Es apstājos, jo man pie kājām stāv ap desmit aitu. Es apstājos, viņas arī. Mēs skatāmies acīs. Es nezināju, ko darīt. Tā nu es stāvēju, spīdināju gaismu viņām sejā un vēroju.
Dodoties gulēt, mēs pametām galveno ēku un izgājām pagalmā. Un tur arī palikām nākošo pusstundu, jo debesis bija izbārstītas ar zvaigznēm. Piena ceļš, kas mazliet atgādina Camino bultu. Miers. Skaistums. Bezgalība.
Vai mēdz dzīvē būt skaistāk par šo? Vai kur citur ir vairāk zvaigžņu? Vai citur ir skaistāks skats pa logu? Vai šis viss ir īsts?
Es nekad neaizmirsīšu šo dienu un šo mazo paradīzes stūrīti. Šīs sajūtas un emocijas.
Un liela daļa pateicības, maniem absolūti burvīgajiem līdzcilvēkiem.
Mēs visi par šo dienu esam pateicīgi Camino. Un neko no šī nepieņemam par pašsaprotamu.
/Sasha, Lorenzo, es, Džī, Diego/
Paldies, Camino! Tu darīji mani laimīgu!
Pateicībā,
Adžī
17.08.2017.
Piezīmes
- Brokastis 4.30 eur
- Rokassprādze 5.10 eur
- Udens ar gazi 1.20 eur
- Augļi 1.50 eur
- Pusdienas 4 eur
- Alberge ar brokastīm 8 eur
- Vakariņas 7.50 eur (garšīgākie mix salāti, ko Spānijā esmu ēdusi)
- Kaklarota 2,50 eur
- Pulksteņa mērījums 31 km