Modinātājs nozvana 6:00 un saprotu, ka esmu gulējusi kā nosista. Kāds jau devies prom. Īsti negribas celties, bet vajag. Taču nolemju nesteigties. Šorīt visiem pēc vakardienas grūti un visi sadalāmies. Katrs izvēlas savu tempu mantu savākšanai un iešanai. Tā pat vēlākais vakarpusē tiksimies alberģē, jo esam jau to vakar rezervējuši.
Katrs rīts sākas ar pārsteigumu. Šorīt mūsu istabā ielidoja putns. Pagāja laiciņš kamēr to nabagu dabūjām ārā. Šķita, ka pa visiem stūriem galvu no bailēm atdauzīs.
Redzu kā sieviete no mūsu grupas no rīta kājas tur gaisā. Manuprāt, to vajadzēja darīt vakar. Bet viņi visi uzreiz aizgāja ēst. Es vienīgā paliku labot savu ķermeni – duša, ledus duša kājām, staipīšanās, kāju turēšana gaisā, pēdu masāža ar krēmu, muskuļu masāža, ledus gels celim, alvejas krēms ādai. Un pēc tā visa vienalga no rīta mazliet jūtu sāpošās vietas. Neiedomājos kā jūtas viņa. Man ēdiens ir sekundārs. Jā, visi itāļi aizrāda, ka maz ēdu, un nebūs enerģijas iet, taču tādā karstumā negribas. To visu, ko vakar apēdu varētu salikt vienā ēdienreizē. Ir karsti. Dzeru daudz.
Šorīt daba nomainījusi fonu. Izejot no alberģes redzu tālumā tumši zilus lietus mākoņus.
Ir patīkami silts. Pūš vējš. Ir ļoti labi. Izbaudu katru vēja plūsmu. Atplešu rokas un dodos pretī dienai. Lidoju.
Ceļš ved var vīnogu lauku. Protams, paķeru ķekaru. Lai piedod man saimnieki. Taču alkohols ir inde, tad jau teorētiski daru labu darbu.
Šodien zīmes mazliet maldinošas. Paeju garām, bet pēc 50 metriem nolemju atgriezties, lai pārliecinātos. Labāk 50 metri, nekā 2 lieki kilometri. Apspriežos ar satiktiem svētceļniekiem pa kuru ceļu iet un turpinu. Zīmes ir, bet maz. Eju taisni. Zinu, ka pēc kilometru skaita jābūt pilsētai. Ieraugu to pa kreisi kilometra attālumā. Esmu nočītojusi, jo tālāk ceļi krustojas un no kreisās puses nāk vairāki svētceļnieki, kuri bija izmetuši līkumu caur pilsētu. Man it kā arī tur bija jāiet. Ok, 1 km mazāk šodien man.
Laiks ir patiešām baudāms šodien. No aizmugures pamostas saule. Nav auksts un nav tas dzēlīgais karstums. Eju un smaidu. Ieslēdzu savas mīļākās dziesmas un dziedu. Šodien ir patiešām laba, laba diena.
Pie 13tā km priekšā tālumā redzu Alesandro, kurš arī soļo mūzikas pavadībā. Pēc brīža panāku. Dodamies tālāk kopā. Pa ceļam vienkārši dīvāns uz kura atpūsties.
Pēc brīža sasniedzam pilsētu Nàjera (Nahera) – nosaukums mani neiespaido. Ļoti jau gribas ēst. Apstājamies kafejnīcā. Yes! Te beidzot ir Tapas. Ļoti garšīgas.
Ieejot tualetē un ieraugot šo rokturi, nodomāju, ka tas droši vien svētceļniekiem, kuriem tik ļoti sāp muskuļi, ka bez palīdzības nav iespējams apsēsties.
Kamēr ieturam otrās brokastis arī mūsu itāļu ģimene ir klāt. Tālāk dodamies kopā. Visi šodien sev dod atelpu un nekur nesteidzas.
Ejot ārā no pilsētas, mani uzrunā puisis. Viņš mani uzrunāja manu matos iepīto gypsy hairwrap dēļ. Prasa vai esmu hipijs. Sasmējos. Artur no Baltkrievijas. Uzzinājis, ka runāju krievu valodā pārejam uz to. Viņš priecājas, jo nebija domājis, ka būs iespēja šajā ceļā parunāt krievu valodā. Sākumā man pat grūti bija, jo tik ļoti bija jau pierasts pie angļu valodas. Artur mani pārsteidza ar saviem stāstiem un zināšanām. Artur runā septiņās valodās. Janvārī bija Latvijā – Tezē braucienā. Viņš ir studējis teoloģiju un tā ir viņa kaisle. Savu ceļu viņš uzsāka Lurdā Francijā un ies līdz pat Fatimai Portugālē. Divi ļoti nozīmīgi punkti ticīgajiem. Stāstīja kā viņš Lurdā 3 h stāvēja rindā, lai tiktu iemērkts svētajā ūdenī un kādu iekšēju spēku tas viņam deva, lai ietu šo ceļu. Stāstīja par ceļā satiktu 80 gadīgu vīru, kurš šoreiz savu Santjago ceļu uzsāka no Romas un ceļā jau ir 70 dienas. Iepriekš vecais vīrs savu Santjago ceļu veica no Berlīnes. Šie stāsti iedvesmo. Varbūt rīt dzirdēšu vēl.
Šodien viegla diena un jau plkst. 13 sasniedzam alberģi. Duša, apkopšanās, drēbju mazgāšana un dodamies ēst. Šodien nav karsti un slodze maza, taču apetīte liela. Paēdam no svētceļnieku menu. Palūdzam arī kafejnīcā maisiņu ar ledu. Pēc pusdienvakariņām uznāk vēlme pēc diendusas. Aizmigu ar ledu uz ceļa.
Pamostoties ļoti kārojas ko neveselīgu. Un tā vienmēr – kad ir bezdarbība, gribas našķēties. Nopērku veikalā augļus un šokolādi rītdienai, un čipsus šodienai. Šodien esam apmetušies gandrīz vai kā viesnīcā. Mazliet dārgāk, taču visa māja pieder mums. Alesandro izvēlas vienvietīgu numuru – tā viņš dara katras aptuveni 4 dienas, lai varētu labi izgulēties un atjaunoties. Mēs ar Danielu divvietīgajā istabā, un pārējie trīs otrā istabā.
Domāju, ka ar šo mierīgo dienu un labu miegu būsim līdz rītdienai atjaunojušies un varēsim veiksmīgi doties tālāk. Šodien bija mierīga un skaista diena.
Iedvesmai no tuneļa.
Un te mana itāļu ģimene.
Lai mierīgi,
Adžī
5.08.2017.
Piezīmes
- Otrās brokastis (tapas un tēja) 5.30 eur
- Pusdienvakariņas 10 eur
- Alberģe 22 eur
- Pārtika 7.50 eur
- Pulksteņa mērījums 24 km