Brīvā diena pagājusi lieliski un laiks atgriezties uz Camino Latvia ceļa. Kaut vakar jau gribējās būt atpakaļ uz ceļa un iet, šī diena ķermenim bija ļoti vajadzīga. Šodien uzsāku ceļu no Rīgas uz Jaunmārupi. Diena nesolās būt grūta, jo jānoiet vien nepilni 20 kilometri. Arī saules beidzot praktiski nav, diena mākoņaina taču silta, bet pēdas jūtas labāk.
Izstaigājusi kā tūrists Vecrīgu, dodos Akmens tilta virzienā. Pilsētā ir forši tas, ka tad, kad pabrauc garām auto, var sajust kādu vēja plūsmu. Jo arī šodien vēja praktiski nekāda. Jūtu kā nopil pirmā pile pa muguru.
Dodos gar Māras dīķi un sasmaidos par tur tupošiem makšķerniekiem. Nebiju agrāk ievērojusi, ka pilsētas nosacīti centrā makšķerē.
Tālāk ceļš uz Mārupi un Jaunmārupi ved pa lielisku velosipēdistu un gājēju ceļu. Vietām tik skaists mežiņš, ka galīgi neliekas, ka tā būtu Rīga.
Kilometri ripo kā āboli no ābeles un jau pirms plkst. 13.00 es sasniedzu savas naktsmājas - viesu namu - kafejnīcu Laura. Cena par gultasvietu Camino ceļa gājējiem ir 10 EUR. Noieti 19 kilometri. Šodien vēl atļāvos noiet tādu mazu kilometru skaitu, taču saprotu, ka tā kā man priekšā ir tik garš ceļš, tad kilometru skaits ir jāpalielina, pat ja oficiāli posms ir paredzēts mazāks. Arī Spānijā vidēji gāju 28 kilometrus dienā un tas ir tāds optimāls attālums, lai vienu dienu noietu pāris kilometrus mazāk, citu dienu pāris kilometrus vairāk. Tā kā no rītdienas sākšu iet vairāk. Ķermenis apradis ar slodzi un var palielināt kilometru skaitu. Līdz rītdienai!
