Šorīt jau pamostos kā jauns cilvēks. Cik laba ir dzīve bez galvassāpēm. Jūtu līdzi visiem, kuriem ir migrēnas vai biežas galvassāpēs. Tās dienas ir norakstītas.
Izeju un uz ielas redzu četrus suņus, kuri savā starpā laikam kaujas. Labi, ka neko baigi nopietni, bet nu klaiņo pa ielām. Un jau Lietuvas sākumā mani brīdināja, ka uz Lietuvas dienvidiem būs vairāk suņu, iespējams agresīvu, kas nav voljēros vai pie ķēdes. Arī vakar otra lietuviešu meitene, kura jau pabeidza Camino Lituano, uzrakastīja, ka rītdienas posmā viņai viens suns skrēja pakaļ. Nav omulīgi, negribas tikt sakostai, bet arī pāri darīt negribas. Šie četri suņi nav draudīgi un veiksmīgi tiem tieku garām.
Šodien salīdzinoši viegla diena, ap 20 kilometriem. Un jābūt skaistam maršrutam, jo ved gar ezeriem. Nakšņošana arī ir pie ezera, bet sola lietu. Tad jau redzēs vai izdosies nopeldēties.
Šonakt vispār bija problemātiski dabūt naktsmājas. Tās vienas, kas uzrādītas, laikam nemaz svētceļniekus neuzņem. Edvile piezvanīja uz baznīcas māju un veiksmīgi mums sarunāja naktsmājas. Tā ir laba prakse, kad patiesi nav kur nakšņot, tad patvērumu var lūgt tur.
Atkal esmu tikai es un ceļš. Arī es šodien cenšos noiet lielāku gabalu, pirms taisu pauzi. Un atrodu lielisku vietu, lai atpūstos. Nonāku pie pilskalna, kur man nedaudz jānovirzās no maršruta - galvenā ceļa - un jāpaiet pa sānu ceļu augšā. Es to daru tādēļ, jo jau no tāluma redzu, ka tur ir skaista atpūtas vieta - gan skaists skats, gan nojume ar galdu un soliem. Ir noieti 10 kilometri un es esmu pelnījusi atpūsties ērti, nevis atkal sēdēt uz zemes. Skats patiesi skaists un talu var redzēt. Var redzēt jau ezeru.
Ir perfekta diena iešanai. Ir ļoti skaists maršruts un arī laikapstākļi beidzot pažēlo - nav tik karsts un ir apmācies. Maršruts ved apkārt pa vienu pusi ezeriem. Mašīnu plūsma ļoti intensīva ezeru virzienā. Atceros, ka ir taču sestdiena un visi brauc atpūsties.
Pie 16. kilometra uztaisu pauzi, jo ļoti sagribas ēst. Pēc brīža saprotu, ka ir laiks celties, jo sāk ducināt pērkons. Bet man vēl gabaliņš jāiet. Ducina jau biežāk un spēcīgak. Ieraugu zīmi, ka līdz pludmalei palikuši divi kilometri. Sāk mazliet pilināt. Apstājos pieturā, lai somai uzliktu pārvalku. Pašai ir karsti, tāpēc ja būs lietus, es to baudīšu.
Pēc debesīm redzu, ka visapkārt jau līst. Soļoju skaistu maršrutu jau gar pašu ezeru. Kad atlicis tik viens kilometrs, sāk līt spēcīgāk. Eju garām pirmajai peldvietai un tur tikai viens pārītis ārdās pa ezeru un izbauda slapjumu no lejas un augšas. Pārejie cilvēki salīduši pa automašīnām. Es eju pa taisno uz naktsmītni un to arī pēc brītiņa sasniedzu. Šodien noiets 21 kilometrs. Edvile jau gaida mani pie mājas durvīm, lai visu izrādītu un pastāstītu. Dzīvojam baznīcas mājā un cena par naktsmītni ir 10 eur. Auksta duša iekļauta cenā, bet, ja grib siltu dušu, tad jāpiemaksā 2 eur. Tas tāpēc, ka esot jauns mācītājs un viņš esot elektrības taupīājs. Iespraužu lādētaju vienā rozetē - ha, nestrādā. Labi, ka citas rozetes strādā.
Pēc dušas abas ar Edvili ejam uz baznīcu, lai saņemtu zīmodziņu un gribam paskatīties uz mācītāju, kas taupa to enerģiju. Ieejam pēc dievkalpojuma baznīcā un viņš Edvilei lietuviešu valodā pasaka, lai ejam uz mācītājmāju un gaidam. Tā diezgan asi. Mēs pat nezinām, kura tā māja ir. Parasti tā ir pie baznīcas. Ejam apkārt baznīcai un uz labu laimi minam. Gaidām. Pēc brīža arī nāk mācītājs un neko nesakot aiziet garām uz māju. Mēs klusi sekojam. Pēc brīža viņš paver durvis un saka, lai nākam un fiksi izbeigsim šo padarīšanu. Hmm.. kā Edvile saka, ir ļoti atsķirīgi mācītāji. Šis nav īpaši laipns un viesmīlīgs.
Bet mēs vēl zinām vienu vietu, kur var dabūt zīmodziņus. Pie pludmales ir vagoniņš ar picām. Vagoniņā ir krāsns un uz vietas cepj dažādas veģētārās picas. Mēs izvēlamies divas dažādas, lai var nogaršot. Nekad nebiju ēdusi picu ar bietēm. Un viņiem te vēl ir kombuča. Esam laimīgas.
Vakarpusē atbrauc mūs apciemot arī Edviles draugs ar šokolādes labradoru Badiju. Dodamies uz pludmali. Es uzvelku peldkostīmu, taču baltos saules neskartos šortus es nevaru novilkt. Kaut ir apmācies, pludmalē cilvēku daudz. Un ūdens kā piens. Šajos ezeros ieiešana ūdenī kā jūrā - ļoti lēzeni paliek dziļāks, ir foršas smiltiņas un arī ūdens ļoti dzirds. Sajūta kā ārzemēs, kaut kur siltajās zemēs. Pēc atpūas pie ezera, mēs izlemjam aizbraukt līdz skatu tornim, kas ir rītdienas maršruta pašā sākumā. Bet bez somām ir vieglāk uzkāpt. Pēc apskates palūdzu, lai mani izmet pie veikala, jo vajag nopirkt ūdeni. Un dodos uz mājām atpūsties. Režīms jau tā iegājies, ka pēc plkst. 21.00 jau ļoti nāk miegs. Man patīk šāds režīms, jo esmu agro rītu cilvēks, tāpēc šo lieliski izmantoju.
