Šodien sola karstu, tapēc ceļamies 5, bet ļoti nāk miegs. Organisms mazliet sāk nogurt. Brokastis ieturam turpat alberģē. Beidzot, beidzot ir mana izmēra krūze brokastu tējai. Lielāka par manu galvu.
Man laikam nekad neapniks skaistie rīti un krāsas, ko glezno māte daba.
Soļojam uz pirmo pilsētu un jau kādus 2 km pirms pilsētas dzirdama mūzika. No sākuma nesaprotam no kurienes, taču tuvojoties pilsētai, saprotam, ka pilsētā noteikti kaut kas notiek, jo mūzika ļoti skaļa. Mēs jaunieši nometam somas un skrienam skatīties. Jap, varam arī vēl paskriet. Opā, normāls burziņš 8 no rīta. Un izdzīvojušie.
Pilsētā uzmanību piesaista skaistas lietas.
Love is all around us.
Spāņi paši laikam ļoti tic Santjago ceļam, jo pat uz mājām ir gliemežvāki. Un vakardienas alberģes saimniece pati Santjago ceļu jau veikusi 4 reizes un ies vēl.
Arī klasītes lec.
Soļojot tālāk, tunelī ieraugu pavisam pazīstamu vārdu. Sveiciens, Tev, kas šo atstāja.
Šodien pēdējā grūtā diena ar itāļiem, jo rīt līdz Leonai tikai 13 km un tur atpūtīsimies, un atvadīsimies. Viņiem šogad Santjago ceļš beidzies. Otru daļu ies citu gadu. Tad nu šodienu centāmies izbaudīt par visiem 100%.
Domāju arī par mājām.
Sasnieguši pilsētu, kur ieturējām pusdienas, es izdomāju ieiet baznīcā, bet pie durvīm saprotu, ka tur dievkalpojums. Labi, zīmogu nedabūšu. Ēdot pusdienas, saprotam, ka dievkalpojums laikam beidzies, jo visi pēc baznīcas dodas uz bāriņu. Laiska svētdiena viņiem.
Pirms šķiršanās jāuztaisa arī viena kopbilde.
Uz beigām jau paliek ļoti karsts. Pēdējie trīs kilometri kā pa oglēm. Kājas uzcepušās. Un nejauši man sanāk rīme – i can cook an eggs on my legs.
Alberģe lutina, jo pieejams baseins ar visai dzestru ūdeni. Izbaudam tā, ka vairs pēdas nejūtam no aukstuma. Un cepurītes ir jāiegādājas par 1 eur.
Rīt beidzot gulēsim līdz 7, jo pa visam maza pastaiga līdz Leonai. Būs man atslodzes diena.
Arlabunakti,
Adžī
13.08.2017.
Piezīmes
- Rīta tēja 1 eur
- Pusdienas 9.50 eur
- Vakariņas 10 eur
- Alberģe 5 eur
- Peldcepure 1 eur
- Pulksteņa mērījums 35.5 km